Purgaile piesakās izpildīt ASV pavēli

© Oksana Džadana/ F64 Photo Agency

Vienīgā pretendente uz Latvijas banku sektora uzraudzīšanu Santa Purgaile nākusi klajā ar vēstījumu Latvijas stratēģiskajam partnerim – ja viņu iecels amatā, ABLV bankas pašlikvidācijas procedūra tiks apturēta. Tādā gadījumā alternatīva ir piespiedu likvidācija ar ASV saskaņotiem likvidatoriem un, iespējams, arī naudas nacionalizācija.

Pašlaik viss notiek atbilstoši Neatkarīgajā jau aprakstītajam scenārijam, kurā tiesiska bankas likvidācija tās klientu interesēs neietilpst. Visa šī gada garumā Latvija pa ārpolitiskajiem kanāliem saņēmusi neskaitāmus atgādinājumus, ka pirmkārt, bankas pašlikvidācija nav pieļaujama, otrkārt, bankas īpašnieki ir jāieliek cietumā.

Nākamā fāze plānā

ASV vēstniecības mājaslapā joprojām lasāms arī Latvijai izdoto pavēļu saraksts ar nosaukumu Korupcija Latvijā nav noziegums bez upuriem, kurā puķainās frāzēs prasīti gan notiesājoši spriedumi, gan lielāki sodi bankām, pretējā gadījumā piedraudot ar Latvijas izolēšanu no starptautiskās biznesa un banku vides. Tāpēc arī valda tāds satraukums par Latvijas slikto novērtējumu Eiropas Padomes ekspertu komisijā Moneyval un tiek darīts viss, lai izdabātu netīrās (vai vienkārši svešas) naudas lielāko apkarotāju prasībām. Iepriekšējai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadībai ar Saeimas lēmumu vienkārši samaksāts - faktiski tas bija kukulis, lai atkāpjas, jo likumīga pamata tās nomešanai nebija. Tagad ABLV pašlikvidācijas apturēšanas plānā tiek īstenota nākamā rīcības fāze, proti, tādas FKTK vadības iecelšana, kas pārskatīs pašlikvidāciju saskaņā ar amerikāņu norādēm. Vispirms aiz slēgtām durvīm, bet pagājušajā nedēļā arī publiski šādu apņemšanos Santa Purgaile ir paudusi plašsaziņas līdzekļos, tostarp intervijā žurnālistam Jānim Domburam.

Ir saņemti signāli!

Svarīgāko no Purgailes intervijas pārstāsta aģentūra LETA - FKTK vadītāja amata pretendente stāstīja, ka ir saņemti vairāki signāli par to, ka būtu vēlreiz jāizvērtē, vai pieņemtais lēmums par bankas pašlikvidāciju bija labākais. «Ir bijuši signāli gan no [Finanšu izlūkošanas dienesta vadītājas Ilzes] Znotiņas, gan [ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla] FinCEN, ka ir vajadzīgs vēlreiz apskatīties, vai tas bija labākais variants. Lai es izdarītu kompetentu spriedumu, ir jāizpēta, kas bija tie cilvēki, kas šo darbu veica, un kāds bija viņu kompetences līmenis,» stāstīja Purgaile. «Ja izrādīsies, ka viss ir izdarīts labi, tad sekosim, lai kontrolētā pašlikvidācija turpinās. Ja dokumentos kaut kas atklāsies, tad arī vērtēsim.» Un jau tagad ikvienam vērīgam valdības izsludinātā banku sektora kapitālā remonta vērotājam ir skaidrs, ka atklāsies. Tāpēc jau tiek sūtīti neoficiāli signāli, izplatītas neapstiprināmas baumas par veselu miljardu noziedzīgas naudas un tāpēc Ekonomikas policija astoņos kriminālprocesos izmeklē ABLV bankas un tās darbinieku lomu iespējamā naudas atmazgāšanā.

Jā, bet tomēr - nē

Bankas pašlikvidācijas process, jāatgādina, tika sākts šovasar jūnijā. Pašlaik turpinās klientu un viņu naudas izvērtēšana. Pirms tam atbilstoši valdības lēmumam ilgstoši tika gaidīts amerikāņu saskaņojums procedūrai. Teorētiski tas tika saņemts, faktiski tomēr - nē. Rudens ir klāt, bet kreditoriem solītās naudas izmaksas tā arī nav sāktas, un šobrīd gandrīz 4000 klientu joprojām gaida savu naudu - kopsummā vairāk nekā divus miljardus eiro. Nu jau kopš pērnā gada februāra. Ļoti iespējams, ka nesagaidīs - vismaz ne drīz, un noteikti arī ne visi. Nebūs ticama testamenta vai kāda cita naudas izcelsmi apliecinoša pierādījuma, un tā tiks nacionalizēta. Kā tas notiek, nule tika demonstrēts, ar tiesas lēmumu nacionalizējot 29 miljonus eiro Reģionālajā investīciju bankā.

Nav šaubu, ka Saeimas deputātus FKTK nākamās vadītājas Santas Purgailes vēstījums par iecerēto bankas ABLV pašlikvidācijas procesa pārskatīšanu ir sasniedzis. Šo trešdien Purgailes kandidatūra tiks izskatīta Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, un jau nākamajā dienā plānota apstiprināšana parlamenta sēdē.

Latvijā

“Polija un Latvija apzinās, ka Eiropai ir jāstrādā pie konkurētspējas veicināšanas, inovācijām un birokrātijas mazināšanas un nākamo pusgadu šiem jautājumiem pievērsīs pastiprinātu uzmanību. Mēs varam strādāt kopā un pastiprināt jau līdz šim veiksmīgo sadarbību,” par secinājumiem pēc divu dienu vizītes Polijā norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Polija nākamos sešus mēnešus būs prezidējošā valsts ES Padomē.

Svarīgākais