Pērn skolās notikuši seši nelaimes gadījumi, kuru cēlonis bijis vardarbība pret skolotājiem

 
©Kaspars Krafts/F64 Photo Agency

Pērn Latvijas skolās notikuši seši nelaimes gadījumi, kuru cēlonis bija vardarbība un kuros cietuši skolotāji, Latvijas izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) konferencē pastāstīja eksperte, dusmu kontroles spēļu izstrādātāja Līga Bērziņa.

Viņa skaidroja, ka Valsts darba inspekcija ar viņu sazinājās un apkopoja statistiku par vardarbības gadījumiem skolās, kuros cietuši skolotāji. 2018.gadā tie bija seši pedagogi, tomēr no 2019.gada janvāra līdz augustam netika reģistrēts neviens šāds gadījums.

"Kad klasē ienāk bērns ar sarežģītu uzvedību, visa klase kļūst par klasi ar sarežģītu uzvedību, savukārt, ja ar to laicīgi nesāk strādāt, tad drīz visa skola kļūst par skolu ar sarežģītu uzvedību," pauda Bērziņa.

Daži no pērn konstatētajiem gadījumiem ir bijuši saistīti ar skolotāja grūšanu pret sienu, kā rezultātā pedagogam sasista roka. Eksperte uzsvēra, ka bērni regulāri vardarbību izpauž ar speršanu, sperot arī skolotājiem, kā arī metot objektus un bieži nopietni traumējot gan skolotājus, gan klasesbiedrus.

Eksperte norādīja, ka lielākā daļa gadījumu neizskan plašāk un tiek risināti klases vai skolas iekšienē, tomēr par šādiem gadījumiem ir nepieciešams ziņot.

Konferencē viņa atgādināja, ka, izslēdzot varmāku no skolas, situācija pasliktinās divtik, jo klase ir apguvusi negatīvus konfliktu risināšanas modeļus, kā arī jaunietis, pārejot uz citu skolu, visbiežāk turpinās problemātisku uzvedību.

Lai pedagogs saprastu, kas klasē notiek, nepieciešams no rīta pavērot, kā bērni savā starpā sveicinās, ieteica eksperte. "Acu skatiens nosaka sociālo statusu, un ir jāpievērš uzmanība, ja bērns, piemēram, sveicinās, bet viņam atbild rupji. Tā ir sociālā izolācija un tas ir bīstami," uzsvēra Bērziņa.

Viņasprāt, ja klasē attīstās sūdzēšanās kultūra, tas ir pirmais signāls tam, ka pedagogs netiek uzlūkots kā autoritāte, bet tiek uzskatīts par instrumentu, ar kuru sasniegt mērķus vai kurš traucē.

Bērziņa uzsvēra, ka bērnu psiholoģiskā vajadzība klasē ir uzmanība, proti, ja bērns netiks ievērots, viņš parūpēsies, lai viņu pamana. Tāpat bērniem nepieciešama jautrība. Kā pauda Bērziņa, ja skolotājs neparūpēsies par smiekliem, skolēni smiesies par klasesbiedriem vai skolotājiem.

Lai mazinātu uzvedības traucējumus klasē, eksperte iesaka, ienākot klasē, sasveicināties ar katru bērnu. Tas samazinot uzvedības traucējumus divtik, savukārt trīskārši samazināt uzvedības traucējumus klasē iespējams, ja pedagogs kontrolē, kur klasē sēž bērns, pauda Bērziņa.

 

Abonē