Mēģinājumi nākamā gada budžeta izdevumus samazināt par vairāk nekā 275 miljoniem latu var novest budžeta projekta veidošanas procesu strupceļā, uzskata Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL).
Premjers, komentējot iespēju, ka starptautiskie aizdevēji prasa veikt nākamā gada valsts budžeta izdevumu samazinājumu 500 miljonu latu apmērā pret nākamā gada budžeta bāzes izdevumiem, norādīja: jau lēmuma pieņemšana mazināt izdevumus par 275 miljoniem latu izraisa grūtības un iebildumus no ministrijām, tādēļ vēl lielāks samazinājums var budžeta pieņemšanas procesu novest strupceļā.
Jau ziņots, ka, lai veiktu budžeta deficīta samazinājumu par 500 miljoniem latu, tā izdevumi tiks mazināti par 275 miljoniem latu. Izdevumi 275 miljonu latu apmērā tiks mazināti, izvērtējot valsts funkcijas. Savukārt papildu ieņēmumus budžetā 49 miljonu latu apmērā nodrošināšot nodokļu izmaiņas, ko pamatā nodrošināšot iedzīvotāju ienākuma nodokļa bāzes paplašināšana.
Premjers šodien sacīja, ka pašreizējais scenārijs nākamā gada budžetā nodrošina 8,5% deficītu no iekšzemes kopprodukta.
Pēc Ministru prezidenta teiktā noprotams, ka šāda iespējama prasība no starptautiskajiem aizdevējiem atkarīga no panāktās vienošanās interpretācijas, kā arī būtiskas ir sarunas ar aizdevējiem. Vienlaikus Dombrovskis uzsvēra, ka gan Eiropas Savienība (ES), gan Starptautiskais Valūtas fonds ir informēti par valdības darbu pie nākamā gada budžeta projekta. Sarunas tiks turpinātas arī, kad septembra beigās vai oktobra sākumā Latvijā ieradīsies kārtējā starptautisko aizdevēju misija.
Komentējot koalīcijas partneru vēlmi aktīvāk līdzdarboties valdības sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem, premjers sacīja, ka viņš ir gatavs veidot sarunu formātu tik atklātu, cik to ļauj paši aizdevēji.
Vienlaikus Tautas partijas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs Mareks Segliņš, žurnālistiem komentējot šodienas Ministru kabineta darbu pie nākamā gada budžeta izstrādes, sacīja, ka viss norit "elastīgi un ļoti labā gaisotnē".
Jau ziņots, ka valdība šodien slēgtajā sēdē vienojusies, ka veselības nozare, valsts parāda apkalpošana un valsts iemaksas Eiropas Savienībā ES būs tās jomas, kurām 2010.gadā finansējums netiks mazināts.
Visas pārējās nozares nākamgad skars finansējuma samazinājums.
Minētajām trim jomām paredzētais finansējums pret nākamā gada budžeta bāzes izdevumiem tiks saglabāts 100% apmērā. Sociālai aizsardzībai, izglītībai, sabiedriskajai kārtībai un drošībai, kā arī neatkarīgajām iestādēm izdevumi tiks mazināti par 6%. Savukārt par 9% tiks mazināts finansējums vispārīgiem vadības dienestiem.
Tādām funkcijām kā ekonomiskā darbība, valsts pārvaldes iestādes, aizsardzība, kultūra, sports un atpūta izdevumi tiks mazināti par 20%. Tāpat par 20% plānots mazināt finansējumu politiku veidošanai un vides aizsardzībai.