Valsts kanceleja izstrādājusi valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumprojektu, kurā rosināts paredzēt atlaišanas pabalstu Valsts prezidenta kancelejas vadītājam un Saeimas apstiprinātai amatpersonai.
No piedāvātā regulējuma izriet, ka atlaišanas pabalstu varēs izmaksāt 70% apmērā no mēneša vidējās izpeļņas.
Viens no piedāvātā likumprojekta punktiem paredz izmaksāt atlaišanas pabalstu vienas mēnešalgas apmērā Valsts prezidenta kancelejas vadītājam un viņa vietniekam.
Valsts kancelejā skaidroja, ka likums par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu nosaka, ka darba līgumu ar prezidenta kancelejas vadītāju, viņa vietniekiem un Valsts prezidenta padomniekiem slēdz uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par Valsts prezidenta pilnvaru laiku.
Tomēr uz minētajām amatpersonām neattiecas darba likumā noteiktais darba līguma termiņa ierobežojums. "Darba līgumu ar minētajām amatpersonām var uzteikt jebkurā laikā, nenorādot uzteikuma iemeslus. Lēmums par darba līguma noslēgšanu vai uzteikšanu ir politisks lēmums," piebilda Valsts kancelejā.
Līdz ar to, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret tām amatpersonām, ar kurām tiek slēgts līgums uz Valsts prezidenta pilnvaru laiku, rosināts noteikt, ka atlaišanas pabalstu vienas mēnešalgas apmērā izmaksā Valsts prezidenta padomniekam, Valsts prezidenta kancelejas vadītājam un viņa vietniekam.
Tāpat likumprojektā iekļauts punkts par atlaišanas pabalstu triju mēnešalgu apmērā Saeimas ievēlētai, apstiprinātai vai ieceltai amatpersonai. Tiesa, šī norma neattieksies uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas amatpersonām, jo uz šo iestādi attiecas FKTK likuma prasības.
Likumprojekts paredz, ka Saeimas ievēlētai, apstiprinātai vai ieceltai amatpersonai atstājot amatu pēc pilnvaru termiņa beigām, ar nosacījumu, ka tā nav atkārtoti iecelta šajā pašā amatā, izmaksās atlaišanas pabalstu triju mēnešalgu apmērā.
"Šāds regulējums noteikts, ņemot vērā, ka šīm amatpersonām pēc pilnvaru termiņa beigām saskaņā ar likumu par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā noteikti ierobežojumi darba ieņemšanai," skaidroja Valsts kancelejā.
Jau ziņots, ka Valsts kanceleja izstrādājusi valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma projektu, kurā piedāvāts mazināt piemaksas un vidējo atalgojumu tuvināt privātā sektora atalgojumam.
Valsts kancelejā uzsvēra, ka mēnešalgu skalas izmaiņas kopsakarā ar piemaksu apjoma samazinājumu ir viens no svarīgākajiem pasākumiem atlīdzības sistēmas reformā.
Likumprojekta mērķis ir pārskatīt līdzšinējo atlīdzības politiku, uz iekšējās ekonomijas rēķina ceļot mēnešalgu līmeni valsts pārvaldē līdz 80% no darba samaksas mediānas privātajā sektorā līdzīgas vērtības amatiem. Plānots, ka izcilākie nodarbinātie varēs saņemt mēnešalgu, kura būs tieši tāda pati vai nedaudz lielāka nekā vidusmēra darbinieka atlīdzība darba tirgū, skaidroja Valsts kancelejā.
Likumprojekts paredz attiecīgās mēnešalgas grupas ieteicamo minimālo, vidējo un obligāto maksimālo mēnešalgas līmeni izteikt kā koeficientus pret bāzes algu, kas 2020.gadam aprēķināta 976,46 eiro. Vienlaikus plānots paredzēt 17 mēnešalgu grupas, katru sadalot trijās skalās, nosakot ieteicamo atalgojuma minimumu, atalgojuma viduspunktu un obligāto maksimumu.
Valsts kancelejā skaidroja, ka skala "ieteicamais minimums" nozīmē, ka vēlams, lai amatpersonu atlīdzība nebūtu zemāka par šo līmeni. Skala "viduspunkts" ir vēlamais mēnešalgas līmenis, kas atbilst valsts pārvaldē nodarbināto mērķa mēnešalgas līmenim - 80% no līdzīgas vērtības amatu atlīdzības darba tirgū. Savukārt skala "obligātais maksimums" ir maksimālās iespējamās mēnešalgas līmenis, kuru nedrīkst pārsniegt, izņemot atsevišķus gadījumus.
Piemēram, pirmās jeb zemākās mēnešalgu grupas ieteicamais minimums ir 430 eiro, viduspunkts - 574 eiro, bet obligātais maksimums - 746 eiro. Savukārt augstākā jeb 17.mēnešalgu grupā noteikts, ka šajā kategorijā mēnešalgas atalgojuma minimums ir 3463 eiro, viduspunkts - 4947 eiro, bet obligātais maksimums - 5689 eiro.