Iekšējās drošības birojs pret robežsardzi: samilzt konflikts starp divām iekšlietu resora iestādēm

 
©Oksana Džadana/F64 Photo Agency

Iekšējās drošības biroja ierosinātais kriminālprocess pret Valsts robežsardzes juristi, kas mājās strādājusi ar vispārpieejamu dienesta informāciju, nav vienīgā lieta ar šķietami sagudrotu saturu. Pēc bijušā robežsardzes vadītāja aizturēšanas konflikts starp abām iekšlietu resora iestādēm samilzis tiktāl, ka tiks vētīts gan Ģenerālprokuratūrā, gan Saeimā, jo šādi mentu kari ir potenciāls apdraudējums nacionālajai drošībai.

«Jebkurš, pat vismazākais iegansts tiek izmantots, lai pēc maksimālas programmas uzsāktu pret mūsu darbiniekiem kriminālprocesuālās darbības,» tā Neatkarīgajai pašreizējo situāciju attiecībās ar Iekšējās drošības biroju (IDB) raksturo robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts. Ļoti iespējams, ka arī zem viņa pašlaik tiek rakts. Racējs ir Valtera Mūrnieka vadītais IDB, kas jau gada sākumā paziņoja par ambīcijām pilnībā pārņemt izmeklēšanu robežsargu pastrādāto noziegumu lietās. IDB cenšas paplašināt savu darbības lauku ārpus Valsts policijas, tomēr pagaidām iecere neīstenojas, kā plānots. Uz šāda fona IDB pret robežsardzes darbiniekiem rosinājis vairākus kriminālprocesus ar diskutablu pamatojumu. Var būt, lai principā pierādītu tāda mini KNAB pastāvēšanas nepieciešamību.

Vairākas tukšas lietas

Neatkarīgā jau vēstīja par kriminālprocesu pret robežsardzes juristi, kura pēc vadības lūguma ārpus darbalaika paņēma tulkošanai uz mājām trīs prezentācijas par robežsardzes darbu. Jau pēc IDB procesa uzsākšanas, robežsardzes vadība dienesta pārbaudē vēlreiz konstatēja, ka prezentācijas nesatur ierobežotas pieejamības ziņas. Tomēr kriminālprocess joprojām tiek turpināts. Un šī nav vienīgā izmeklēšana, par kuras nepieciešamību vai vismaz procesuālo darbību bardzību pastāv šaubas.

Izmeklēšanas darbības ir veicamas, pēc iespējas mazāk iejaucoties un pārkāpjot cilvēktiesības. Tāpēc nav saprotams, kādēļ robežsardzes juristi bija divas diennaktis jātur apcietinājumā par gadu vecu pārkāpumu (iespējams, nenotikušu), ja mājās viņai, turklāt, bija slims bērns. Par šo epizodi vēl tikšot rakstīts Tiesībsarga birojam. Citā kriminālprocesā, par ko Neatkarīgajai zināms, izmeklēšana notiek pret bijušo robežsardzes priekšnieka vietnieku. Pateicībā par labu dienestu valsts viņam uzdāvināja ieroci. Aizejot pensijā, viņš nolēma atdāvināt šo ieroci atpakaļ savai darbavietai - tātad valstij, lai jaunajiem kadetiem ir, ar ko trenēties šaušanā. Pārāk laba pistole, lai putētu mājās. Un tagad pret pensionēto darbinieku sākta izmeklēšana, jo par oficiāli noformēto dāvinājumu netika paziņots iecirkņa policistam. Nu varbūt sīkas administratīvas lietas vērts būtu šis gadījums, bet ne jau rosināt kriminālprocesu par nelikumīgu šaujamieroču apriti. Vēl IDB rosinātu lietu vēsturē ir pāris izbeigti kriminālprocesi pret policistiem, kas it kā izpauduši valsts noslēpumu, bet galu galā tomēr nav izpauduši. Pret šaušanas instruktoru, kurš pāris patronas savlaicīgi postenī nenodeva. Pret darbinieci, kura ar mašīnu uzbrauca mopēdam. Pujāts vērsies prokuratūrā

Par maznozīmīgiem robežsargu pārkāpumiem IDB iedarbinot maksimālo sankciju programmu, un Valsts robežsardzes priekšnieka Gunta Pujāta skatījumā tas nav pareizi. Saistībā ar kriminālprocesuālajiem pārkāpumiem šajās lietās viņš ir vērsies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā - lai pārbauda IDB darbības. Arī lietā, kas ierosināta pret Pujāta priekšteci šajā amatā ģenerāli Normundu Garbaru. Jāatgādina, viņš tika aizturēts saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem valsts austrumu robežas izbūvē, un tagad gan iesaistītās institūcijas, gan politiķi ar nepacietību gaida izmeklēšanas rezultātus. Ja sanāks čiks un lieta patiesībā izrādīsies balstīta abu iestāžu konkurences cīņā, jāvētī būs nevis robežsardze, bet pats lietas rosinātājs - IDB. To Neatkarīgajai apliecina iekšlietu ministra padomnieks iekšlietu sistēmas jautājumos Māris Gulbis: «Ja pierādījumu bāze būs pietiekama, neviens netiks žēlots, vienalga, kurš vainīgs - ierindas robežsargs vai ģenerālis. Bet, ja izrādīsies, ka lieta rosināta nepamatoti, tad izmeklēšana notiks pret pašu IDB.» Gulbis piebilst, ka līdz šim gan neesot dzirdēts, ka IDB pildītu kādus pasūtījumus.

Situācija ir delikāta, jo abas iestādes ietilpst iekšlietu resorā un IDB atrodas tiešā ministra Sanda Ģirģena pakļautībā. Pagaidām ministrs ieņemot neitrālu pozīciju šai konfliktā. Gaidīs izmeklēšanas rezultātus. (Ar viņu pašu vakar sazināties neizdevās - atrodas ārpus valsts.)

Mentu kari jāaptur

Tikmēr Saeima kļūst nepacietīga. Pēc deputāta Jāņa Ādamsona ierosinājuma uz Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju plānots aicināt IDB priekšnieku Valteru Mūrnieku. Gada sākumā viņš jau nāca atskaitīties, un toreiz tika secināts, ka IDB nemaz nav spējīga pārņemt visas tās izmeklēšanas funkcijas, ar ko nodarbojas robežsardze, un tas nav arī vajadzīgs, jo statistika apliecinot, ka robežsardze sekmīgi tiek galā ar šiem pienākumiem. Tostarp spēj izķert utis arī pati savā kažokā. Nupat robežsardzes Kriminālizmeklēšanas pārvalde atmaskojusi robežsardzes darbinieku, kurš gatavojies iesaistīties nelegāļu pārvešanas operācijā. Vai IDB to būtu atklājis, ir jautājums. Bet robežsardzei informācija par korupciju ir vitāli svarīga, jo pretējā gadījumā tā nevarētu sekmīgi sargāt valsts robežu.

Šobrīd, turpinoties austrumu robežas izbūvei, cilvēku nelegālā pārvietošana ir strauji kritusies. Noziedzniekiem tie ir lieli zaudējumi, valstij liels ietaupījums. «Varbūt kāds mēģina čakarēt robežsardzi, jo ir neapmierināts ar tās darbības sekmīgajiem rezultātiem,» spriež deputāts Jānis Ādamsons, kas savulaik pats gan robežsardzi, gan Iekšlietu ministriju vadījis. Robežsardzes un IDB konfliktam seko arī Latvijas Juristu apvienība, jo tās biedru rindās ir cilvēki no abām ierakumu pusēm. Biedrības vadītājs Rihards Bunka notiekošo raksturo kā tipiskus mentu karus, kur personīgās ambīcijas un intereses traucē kopīgo darbu sabiedrības labā. Šie kari kaut kā jāaptur.

 

Rīgas namu pārvaldnieks