LU rektora Muižnieka apkarošanai piesaistīts ļoti dārgs advokātu birojs

Administratīvajai tiesvedībai ar Latvijas Universitātes (LU) rektoru Indriķi Muižnieku šā gada septembrī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) noslēgusi ārpakalpojuma līgumu ar respektablu un vienlaikus arī ļoti dārgu advokātu biroju.

Līguma saturu un pielīgtās summas IZM vismaz pagaidām mēģina neizpaust, tāpēc Neatkarīgā šodien nosūtīs oficiālu pieprasījumu ministrei Ilgai Šuplinskai atklāt informāciju, kādas summas tiks iztērētas LU rektora apkarošanai.

Trīs atšķirīgas atbildes

Bet jau pagājušo trešdien Neatkarīgā IZM nosūtīja jautājumu, vai ministrija ir piesaistījusi ārpakalpojumus juridisko jautājumu kārtošanai jeb juridiskajām konsultācijām laika posmā kopš 2017. gada novembra. Tāpat Neatkarīgā jautāja - ja ārpakalpojumi tiek izmantoti, tad kas tos sniedz un par kādu summu; vai ārpakalpojuma sniedzējs tika izvēlēts konkursa kārtībā, un kādu iemeslu dēļ radās nepieciešamība pēc ārpakalpojuma sniedzēja.

Pēc divām dienām, t. i., piektdien ap pusdienas laiku, Neatkarīgā no IZM saņēma pirmo atbildi: «Atbildot uz jautājumu par ārpakalpojumiem juridisko jautājumu risināšanai, IZM informē, ka laika posmā kopš 2017. gada novembra ministrija nav izmantojusi šādus ārpakalpojumus. IZM intereses pārstāv un juridisko nodrošinājumu sniedz IZM Juridiskais un nekustamo īpašumu departaments.»

Mirkli vēlāk sekoja šīs atbildes labojums: «Atbildot uz jautājumu par Ministru kabineta pozīciju administratīvajai tiesvedībai ar LU rektoru, Izglītības un zinātnes ministrija informē, ka blakus sūdzības projektu Administratīvajai apgabaltiesai gatavoja IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju un departamenta juristi sadarbībā ar Izglītības kvalitātes valsts dienestu un IZM Juridisko un nekustamo īpašumu departamentu, kā arī juridiskā palīdzība tika saņemta no zvērinātu advokātu biroja Eversheds Sutherland Bitāns. Blakus sūdzības saturs šobrīd nav publiska informācija.»

Vēl pēc kāda laika arī šim skaidrojumam sekoja precizējums: «Precizējot iepriekš teikto, ir viens gadījums par ārpakalpojumu. 2019. gada septembrī tika noslēgts līgums par juridiskās palīdzības saņemšanu no zvērinātu advokātu biroja Eversheds Sutherland Bitāns. Līguma saturs ir konfidenciāla informācija.»

Visas trīs atbildes no IZM preses dienesta Neatkarīgā saņēma laikā, kad notika valdības ārkārtas sēde, kuras slēgtajā daļā valdības locekļi vienojās atbalstīt I. Šuplinskas vēlmi turpināt tiesvedību ar I. Muižnieku. Tas nozīmē, ka atšķirīgo preses sekretāres atbilžu saturu kontrolēja nevis pati ministre, bet gan kāda cita augsta ministrijas amatpersona (kāds no ministres padomniekiem, valsts sekretārs u. tml.).

Likums aizliedz

Jāatgādina, ka Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 9.1 pantā ir skaidri un nepārprotami teikts: «Publiskai personai aizliegts slēgt līgumus par pakalpojumiem jautājumos, kuru risināšana ietilpst attiecīgās institūcijas amatpersonas vai darbinieka pienākumos.»

Kā jau atbildēs Neatkarīgajai norāda pati IZM, ministrijai ir pat Juridiskais un nekustamo īpašumu departaments, turklāt juristi strādā arī citos departamentos. Tāpat no IZM atbildēm redzams, ka jau vairākus gadus ministrijas juristi ir veiksmīgi tikuši galā ar saviem pienākumiem. Līdz ar to rodas aizdomas, ka IZM pārkāpj finanšu līdzekļu izšķērdēšanas novēršanas likuma prasības, kas aizliedz slēgt līgumus par pakalpojumiem jautājumos, kuru risināšana ietilpst ministrijas amatpersonas vai darbinieka pienākumos.

Finanšu līdzekļu izšķērdēšanas novēršanas likumā ir norādīti tie atsevišķie gadījumi, kad ministrijas var pirkt ārpakalpojumu, un tie ir: «institūcijas noteikto uzdevumu pildīšanai nepieciešams veikt padziļinātu ekspertīzi nozares jautājumos (attīstības plānošana, būvniecība, informāciju tehnoloģijas, medicīna u tml.), ja ekspertīze nav nodrošināma ar institūcijas amatpersonu vai darbinieku kompetences apjomu, un pakalpojuma sniedzējs, ņemot vērā viņa pieredzi, reputāciju, kvalifikāciju un citus pamatotus kritērijus, to var veikt efektīvāk.»

Nav nekāda pamata uzskatīt, ka šos konkrētos izņēmumus varētu attiecināt arī uz kādreizējās laikraksta Komunisma Ausma autores, pašreizējās izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas politiskajām ambīcijām nomainīt Latvijas Universitātes rektoru.

Savukārt, ja tomēr tiek slēgts ārpakalpojuma līgums, tad likumā ir noteikts, ka piecu dienu laikā attiecīgai institūcijai savā mājaslapā internetā jāizvieto paziņojums par šādu līgumu, norādot puses, līguma priekšmetu, cenu, izpildes termiņu.

Nekādu paziņojumu IZM nav izvietojusi, turklāt, lai arī Neatkarīgā no IZM saņēma pat trīs daļēji pretrunīgas atbildes, nevienā no tām netika atklāta pat summa, kāda no nodokļu maksātāju kabatām tiks tērēta par advokātu pakalpojumiem I. Šuplinskas cīņā ar tai politiski nevēlamo I. Muižnieku.

Tāpat jāatgādina, ka jau 2014. gadā izcēlās milzīgs skandāls par ministriju slēgtajiem ārpakalpojuma līgumiem ar advokātu birojiem, jo tie «raisa pamatotas šaubas par šādu līgumu likumību, to atbilstību valsts un iedzīvotāju interesēm», «tie rada aizdomas par iespējamo interešu konfliktu un pat valsts amatpersonu korupciju». Šādus līgumus tolaik nosodīja gan Valsts kanceleja, gan Valsts kontrole, un likās, ka šī sērga ministrijās jau pārslimota. Izrādās, ka tomēr ne.

Pārņēmusi valdību?

Pašreizējā valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa izteikumi pēc valdības sēdes par to, ka viņš joprojām neatbalsta tiesvedības turpināšanu, ka viņš «šai pārsūdzībai neredz «pievienoto vērtību»», bet mīļā miera labad valdība lēmusi par labu I. Šuplinskai, nostiprina iespaidu, ka piektdienas valdības sēdē Ministru kabineta darbu vadījis nevis premjers, bet gan I. Šuplinska kopā ar saviem partijas biedriem.

Par to varētu liecināt arī pašas I. Šuplinskas paziņojumi pēc šīs valdības sēdes. Piemēram, viņa teica, ka «pārsūdzības dokumentus Izglītības un zinātnes ministrija tiesā plāno iesniegt 14. oktobrī», LETA citē I. Šuplinsku.

Turpretī valdības protokollēmums šajā jautājumā nepārprotami nosaka, ka I. Šuplinskas vadītājai ministrijai nekādi dokumenti uz tiesu nav jānes - tas jādara Jāņa Citskovska vadītajai Valsts kancelejai. Protokollēmumā rakstīts: «Valsts kancelejai noformēt un nosūtīt paskaidrojumu Administratīvajai rajona tiesai.»

Savukārt I. Šuplinsku valdība ir pilnvarojusi parakstīt šo «paskaidrojumu» - droši vien tāpēc, ka premjers K. Kariņš cer, ka tādējādi viņam šajā jautājumā nebūs jāuzņemas tā lielākā atbildība.

Protokollēmumā arī teikts, ka «ekonomikas ministrs R. Nemiro, iekšlietu ministrs S. Ģirģens un labklājības ministre R. Petraviča ir pret tiesvedības turpināšanu un paskaidrojuma projektu».

Jāatgādina, ka Administratīvā rajona tiesa nolēma apturēt Ministru kabineta 2019. gada 29. augusta rīkojumu par I. Muižnieka neapstiprināšanu Latvijas Universitātes rektora amatā. Tiesa atzina, ka pastāv pamats pagaidu aizsardzības piemērošanai, jo «pārsūdzētais rīkojums ir pirmšķietami prettiesisks un tā darbība varētu radīt būtisku kaitējumu, kura novēršana būtu ievērojami apgrūtināta vai neiespējama».