Krievijas pašvaldības paliek parādā pašvaldībām Latvijā

 
©Alexander Demianchuk/TASS/SCANPIX/LETA

Krievijas pašvaldības - Pleskavas un Pitalovas rajoni palikuši parādā biedrībai “Eiroreģions “Ezeru zeme””, kuru veido 15 Latgales pašvaldības, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Nu jau vairākus gadus kā noslēgušies paredzētie darbi vairāk nekā pusmiljonu vērtā Eiropas fondu projektā “Aqua Life”. Tā bija pierobežas reģioniem programma, kuru vadīja biedrība “Eiroreģions “Ezeru zeme”” un kurā piedalījās sešas Latgales un četras Krievijas, Pleskavas reģiona pašvaldības (Riebiņu, Dagdas, Preiļu, Ilūkstes, Līvānu un Daugavpils novadi, kā arī no Krievijas puses - Sebežas, Pečoru, Pitalovas un Pleskavas rajoni).

Tomēr gala rezultātā šīs sešas Latgales pašvaldības un viena no Krievijas pašvaldībām (Sebeža) palikušas mīnusos, jo Pleskavas un Pitalovas rajoni nu jau vairāku gadu garumā nav atmaksājušas avansā izmaksāto naudu, bet cerības to atgūt pamazām sarūk.

Sarakstes veidā, ieteikumu veidā tika izvēlēti četri projekta partneri Krievijas pusē, kas ir izvietoti tuvāk Latvijas robežai, un arī Latvijas aktīvi partneri - pašvaldības, lai īstenotu kopīgu projektu,” norāda biedrības “Eiroreģions “Ezeru zeme”” biroja vadītāja Ilze Stabulniece, piebilstot, ka sākotnēji viss bijis skaisti, definēti mērķi.

Plāns bija sakārtot ūdenstilpes, izglītot skolēnus, un izveidot mācību līdzekļus. Pieejamais fondu atbalsta apjoms visai dāsns - līdz 90 procentiem no kopējām izmaksām.

Piemēram, Dagdas novada pašvaldības pārstāve, projekta vadītāja Ligita Nagļa stāsta, ka šajā novadā par ES naudu izrakti dīķi, lai nepārplūstu ceļš un varētu nodrošināt kustību. Tur notiek arī nodarbības un nāk vides izglītības klases mācīties.

Plānotie darbi pabeigti jau pirms aptuveni četriem gadiem, dažās pašvaldībās pat agrāk, savukārt Krievijas pusē - nedaudz vēlāk. Piemēram, Pleskavas rajons pārrobežas projekta ietvaros bija plānojis iztīrīt Romkino ezeru. Ieceres budžets bija lēsts ap 60 tūkstošiem eiro. Taču, kad darbi bija paveikti, auditori konstatēja, ka tiem iztērēta vien trešā daļa no sākotnēji plānotā - aptuveni divdesmit tūkstoši eiro. Bet avansā tobrīd jau bija izmaksāti četrdesmit tūkstoši eiro. Saņemtie, bet projektā neizmantotie 20 tūkstoši eiro bija jāatmaksā “Ezeru zemei”. Tāds pats scenārijs bijis arī Pitalovas rajonā. Lai arī projekta vadītājs “Ezeru zeme” abām pašvaldībām lūgusi naudu atmaksāt, taču nekā.

Ilze Stabulniece saka: “Mēs centāmies, ar dažādiem dokumentiem vēlreiz atgādināt viņiem. Re, kur ir, skaisti ar visiem zīmogiem auditora atzinumi, kur arī redzams šis naudas pārpalikums. Mēs nesaņēmām atbildi. Vēl pēc kaut kāda gada, mēs rakstījām nākošo vēstuli, kur atkal skaidrojām, cik viņiem ir bijis plānots, cik viņiem pārskaitīts, cik ir ar auditora atzinumu apstiprinātas atskaites sagatavojām arī. Tādu salīdzināšanas aktu, kad mēs esam viņiem ieskaitījuši, cik ir attiecināmās izmaksas, cik ir pārpalikums, atbildi nesaņēmām.

Krievijas pusei vairākas reizes sūtīti atgādinājumi, un saņemti arī solījumi laboties. Gadi gāja, bet nauda kontos neatgriezās. Šā gada sākumā lūgta palīdzība Krievijas ģenerālkonsulātam Daugavpilī. Partneri atbildējuši, ka nevar naudu atdot eiro valūtā. Biedrībai gan visu projekta laiku bijis atvērts arī rubļu konts, kas rēķinos norādīts. Visbeidzot ar Krievijas Ārlietu ministrijas starpniecību atbildēts, ka likums viņiem neļauj veikt šādus starpvalstu norēķinus, tādēļ Latvijas pusei vajadzētu noorganizēt, lai to apkalpojošā banka atver speciālu kontu sadarbības bankā Krievijā. Tad naudu ieskaitīšot tur. Taču tai pašā laikā Pečoru rajons, kas arī nebija izlietojis visu avansā piešķirto naudu, neiztērēto aizskaitījis atpakaļ uz Latviju bez aizķeršanās. Biedrības vadītājs, Krāslavas novada pašvaldības mērs Gunārs Upenieks (ZZS) palīgā vēlas aicināt Latvijas-Krievijas starpvaldību komisiju.

Neoficiālās sarunās Krievijas pašvaldību pārstāvji kolēģiem no Latvijas norādījuši, ka atlikusī nauda iztērēta citur, bet oficiālu ziņo par to nav.

Biedrību “Eiroreģions “Ezeru zeme”” veido 15 Latgales pašvaldības. Un šī biedrība ir vadošais partneris projektā “Aqua Life”, kas slēdz līgumus gan ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju kā naudas piešķīrēju, gan arī pašvaldībām, kas to tērē savām iecerēm.

Kamēr abi Krievijas rajoni nav atmaksājuši kopumā 40 tūkstošus eiro, “Ezeru zeme” nevar šo naudu atmaksāt saviem dalībniekiem. Un līdz ar to sešas Latgales pašvaldības ir palikušas mīnusos - no diviem līdz pat vairāk nekā desmit tūkstošiem eiro katra.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kuras pārziņā ir pārrobežu sadarbības projekti, norāda, ka konkrētais projekts faktiski ir pilnībā noslēdzies. Ministrija neredz iespēju palīdzēt pierobežas pašvaldībām atgūt naudu no Krievijas. “Pati šī institūcija vai vadošais partneris arī izvēlas, ar kurām iestādēm viņi grib sadarboties, ja kādās aktivitātēs kādus rezultātus vēlas sasniegt. Mēs šo nenosakām, tā ir brīva viņu izvēle. Tikpat brīva arī ir izvēle, ko rakstiet partnerības līgumos un atrunāt maksājumu kārtību,” saka VARAM Attīstības instrumentu departamenta direktore Iruma Kravale.

Latgales pašvaldību izveidotā biedrība ar Pleskavas un Pitalovas rajoniem jaunus sadarbības projektus nav uzsākuši un pagaidām arī neplāno to darīt. Savukārt šajā ES fondu plānošanas periodā Latvijas Krievijas pārrobežu sadarbībai un tūrisma veicināšanai ir atvēlēti aptuveni 20 miljoni eiro.

Krievijas vēstniecība Latvijā uz “de facto” nosūtītajiem jautājumiem neatbildēja.

 

Rīgas namu pārvaldnieks