Latvijas Bankas prezidents Rimšēvičs atsauc komandējumu uz Vašingtonu

© Kaspars Krafts/F64 Photo Agency

Jau rīt Latvijas valsts delegācija dosies uz Vašingtonu, kur norisināsies Starptautiskā valūtas fonda un Pasaules bankas pilvarnieku rudens sesija. Tā ir nozīmīga tikšanās vieta diskusijām par pasaules ekonomikas jautājumiem. Vēl pirms diviem gadiem delegācijas vadītājs bija Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Taču viņam uzrādītas apsūdzības par kukuļa ņemšanu un naudas atmazgāšanu. Tiesai jāsākas pēc mēneša. Rimšēvičs turpina stāstīt, ka nekādu pierādījumu pretlikumīgajām darbībām nav un nav arī attiecīgi nekādas ēnas pār bankas reputāciju. Citās domās ir premjers. Nekā personīga zināms, ka sākotnēji Rimšēvičs bija iekļauts oficiālajā valsts delegācijas sastāvā, taču no tās ticis izslēgs, vēsta raidījums.

Pēdējā brīdī atcelts arī Rimšēviča plānotais komandējums uz Vašingtonu tieši sanāksmes norises laikā.

Starptautiskā Valūtas fonda un pasaules bankas pilnvarnieku sanāksmes Vašingtonā sasauc divas reizes gadā un tajā apmainās viedokļiem par ekonomikas attīstību un finanšu riskiem.

Vēl 2017.gada rudenī Latvijas delegāciju uz Vašingtonu vadīja Latvijas bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Viņš oficiāli ir Starptautiskā valūtas fonda pilnvarnieks Latvijā. Taču dažus mēnešus vēlāk viņu aizturēja KNAB. Šobrīd Rimšēviču apsūdz par kukuļa ņemšanu no bijušajiem Trasta komercbankas akcionāriem apmaiņā pret lēmumu ietekmēšanu FKTK. Latvijas bankas prezidentam ticis apmaksāts atpūtas brauciens uz Kamčatku, un dots 250 tūkstošus liels kukulis. Nauda nesta pa daļām. To devis gan akcionārs pats, gan kukuļošanai bijis starpnieks - baņķieru un Rimšēviča paziņa uzņēmējs Māris Martinsons. Daļa no 250 tk lielā kukuļa atmazgāta, Martinsonam tobrīd piederošas kompānijas vārdā iegādājoties nekustamo īpašumu Jūrmalā, kuram Rimšēvičs slēpti kļuvis par īpašnieku. Rimšēvičs tos sauc par meliem un neuzskata, ka apsūdzības mestu ēnu uz Latvijas Banku.

Izmeklēšanas laikā, pateicoties Eiropas tiesas labvēlīgajam spriedumam Rimšēvičs atgriezās Latvijas bankas prezidenta krēslā. Viņš rīko preses konferences, apmeklē Eiropas centrālās bankas sanāksmes, un jaunnedēļ grasījās doties arī uz Vašingtonu. Šogad Latvijai došanās uz ASV galvaspilsētu ir īpaši nozīmīga dažādu divpusējo tikšanos dēļ. Jo drīzumā tiks vērtēts Latvijas paveiktais pēc sliktā Moneyval ziņojuma, kas draud mūs atstāt starptautiskā finanšu izolācijā.

Vēl pavasarī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš tikās ar ASV finanšu ministrijas sekretāra vietnieku terorisma finansēšanas jautājumos Maršalu Biligsliju un solīja no valdības un Saeimas puses darīt visu, lai sakārtotu finanšu sektoru. Nekā personīga rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka sākotnēji Finanšu ministrija nosūtījusi uz valdību sarakstu ar valsts delegāciju, kuras sastāvā bijis iekļauts arī Latvijas bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Taču Krišjāņa Kariņa vadītais kabinets nav bijis gatavs to akcepēt un Rimšēvičs no saraksta svītrots.

Sarunā ar raidījumu "Nekā personīga" Finanšu ministrs Jānis Reirs norāda, ka lēmumu par delegācijas apstiprināšanu šādā sastāvā pieņēmusi valdība.

Tomēr Rimšēvičs nolēma tik un tā doties uz ASV starptautiskās sanāksmes norises laikā, noformējot to kā darba komandējumu.

"Ņemot vērā, ka šis brauciens bija plānots jau sen un apstiprināta virkne divpusēju tikšanos ar Latvijas Bankas ārējo rezervju pārvaldītājiem un citiem centrālo banku vadītājiem, kas ierasti notiek šo gadskārtējo SVF un PB sanāksmju starplaikā, un vienlaikus respektējot augstu valsts amatpersonu izteikto lūgumu nepieteikties valsts oficiālajā delegācijā, tika pieņemts lēmums delegācijas sastāvā lūgt iekļaut Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes vadītāju Juri Kravali un pašam piedalīties tikai ārpus SVF un PB sanāksmēm paredzētajos pasākumos, uz kuriem esmu saņēmis uzaicinājumu, kā arī tikties ar ārējo rezervju pārvaldītājiem un citiem centrālo banku vadītājiem," šādi Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs atbildējis raidījumam.

Nekā personīga pieprasīja Latvijas bankai sniegt Rimšēviča komandējuma izmaksas. Taču trešdienas vakarā no bankas pienāca ziņa, ka darba noslodzes dēļ Rimšēvičs uz ASV tomēr nedosies.

Raidījuma rīcībā ir informācija, ka Latvijas bankas padome bija norūpējusies par to, kādu ietekmi uz finanšu sektora tēlu atstās par kukuļņemšanu un naudas atmazgāšanu apsūdzētas personas ierašanās uz tāda līmeņa sarunām. Rimšēvičs par padomes bažām uzzināja, un komandējumu atcēla.

"Rimšēvičs nav un nebūs mūsu delegācijas sastāvā un cik es saprotu, LB padome ir pieņēmusi lēmumu, ka arī bankas komandējumā viņš nedosies. Mūsu valstī šobrīd ir ļoti svarīgi atgūt mūsu zaudēto reputāciju. Reputāciju var atgūt, stāstot par konkrētām lietām, bet vēl labāk, bet svarīgāk- arī veicot konkrētas darbības. Manuprāt, mums ļoti laba delegācija, kas brauc, tajā skaita tagad uz Vašingtonu. Ļoti labi cilvēki, kas pārstāv. Strādājam un skaidrojam. Un labākās izredzes, ka ekonomika mums būs stabila un mēs nenonāktu tur kaut kādā pelēkā sarakstā," norāda ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Rimšēvičs izbraukt no valsts var vienīgi ar tiesas atļauju. Atļauju braukt uz Vašingtonu Rimšēvičam deva Rīgas rajona tiesnese Inese Biteniece. Tas gan bija pēdējais viņas pieņemtais lēmums šajā lietā. Lai arī tiesnese Biteniece Rimšēviča korupcijas lietā bija sazīmējusi tiesas sēžu grafiku vairākus mēnešus uz priekšu, septembra vidū viņa ar e pasta vēstuli negaidīti paziņoja, ka amatu atstāj no 25. oktobra. Rimšēviča lietā nozīmēta cita tiesnese Rīgas rajona tiesā Jūrmalā.

Tiesnese Gundega Lapiņa Rimšēviča - Martinsona krimināllietu lietu sāks skatīs pēc mēneša 4.novembrī. Rimšēvičam atkal nomainījušies aizstāvji, un tie ir Normunds Duļevskis un Ģirts Mezītis. Arī Martinsonam ir divi advokāti.

Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais