Drošības nauda kā drošības līdzeklis pēdējos gados kļūst arvien populārāka, taču konsekvences tās piemērošanā nav. Summu amplitūda nereti raisa izbrīnu – piemēram, par kukuļdošanu apsūdzētam tie ir 50 000 latu, bet cilvēkam, kurš gaida spriedumu par pedofiliju – 5000 latu. "Tur nav nekādas formulas. Tā ir iekšēja izjūta – tā teikt, paskatījos griestos un izdomāju," saka advokāts Egons Rusanovs.
Advokāta spriedumu ilustrē aizvadīto nedēļu lēmumi. Proti, aizvakar 50 000 latu tika iemaksāti par bijušā Latvenergo vadītāja Kārļa Miķelsona atbrīvošanu. Savukārt pagājušajā nedēļā 50 000 valsts kasē ieripoja par bijušā Jūrmalas mēra Raimonda Munkevica brīvlaišanu. Abu apsūdzēto advokāti uzsver, ka cena ir liela pat turīgam cilvēkam, taču summas aprēķina formulu nezina. Kriminālprocesa likuma 257. pantā rakstīts, ka "drošības naudas apmēru nosaka procesa virzītājs, ievērojot noziedzīgā nodarījuma raksturu un ar to radīto kaitējumu, personas mantisko stāvokli, kā arī likumā paredzētā soda veidu un mēru". Uz nekonsekvenci norāda fakts, ka R. Munkevica gadījumā stāsts ir par 5000 latu kukuli, savukārt K. Miķelsona lietā summas ir desmit vai simts reižu lielākas. Tomēr šis aspekts netraucēja abiem noteikt vienādu drošības naudu.
"Raimonda Munkevica gadījumā drošības nauda nav adekvāta, jo tā desmit reizes pārsniedz nodarījuma apmēru. Bija man viens gadījums, kad aizstāvēju personu, kuru apsūdzēja par desmit kilogramu heroīna ievešanu Latvijā. Viņam drošības naudu noteica 10 000 latu! Ja parēķinām, cik maksā grams heroīna, tad viņa nodarījums ir ne desmit, bet simts tūkstoši latu! Sistēmā nav prakses, kas ļautu variēt no veselā saprāta pozīcijas," uzskata advokāts Aivo Leimanis.
Advokāts E. Rusanovs, kurš uzņēmies K. Miķelsona aizstāvību, uzsver, ka drošības naudas izmantošanai jākļūst arvien populārākai, jo arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijā tā atzīta par labu praksi. "Jābeidz apmierināt sadomazohistiskos kompleksus un čakarēt cilvēku! Šai lietai jāpieiet racionāli, jo gadījumā, ja apsūdzētais pārkāpj drošības līdzekļa noteikumus, nauda tiek ieskaitīta valsts budžetā. Diemžēl vecā domāšana ir tāda – ja ir nopietnāks process, viņam noteikti jāsēž cietumā! Ar to brīdi cilvēciskā dzīve beidzas – cilvēks tiek nošķirts no sabiedrības, uz viņu izdara spiedienu, viņam atņem laulības gredzenu, ierobežo higiēnas iespējas! Tas tiek darīts ar mērķi cilvēku padarīt par lopu!" saka advokāts.
Prokurore Ieva Garanča savā praksē vēl nekad nav piemērojusi drošības naudu. Viņai parasti izdevies tikt galā citiem līdzekļiem. "Lai noteiktu drošības naudu, cilvēkam jābūt maksātspējīgam. Slepkavību lietās šo drošības līdzekli nav jēgas piemērot, bet krāpšanu gadījumos esmu tikusi galā ar citiem veidiem," saka prokurore. Viņas kolēģim Salvim Skaistajam šajā ziņā ir lielāka pieredze, taču vienu formulu, pēc kuras noteikt drošības naudas apmēru, viņš nevar nosaukt. "Svarīgi, kāds ir noziegums, persona un tās materiālais stāvoklis. Šī brīža ekonomiskajā situācijā drošības naudu prasīt ir visai grūti, bet kā drošības līdzeklis tas nav slikts. Pārkāpuma gadījumā personu var arestēt un nauda aiziet valsts budžetā," saka S. Skaistais. Tiesa, procesa virzītājam vispirms ir jāpierāda, ka apsūdzētais tiešām pārkāpis drošības līdzekļa noteikumus.
Neatkarīgās aptaujāto prokuroru un advokātu praksē neesot bijis gadījums, kad apsūdzētais būtu pārkāpis noteikumus. Parasti drošības nauda tiek atmaksāta pēc sprieduma pasludināšanas. Jebkurā – attaisnojoša vai notiesājoša – sprieduma gadījumā nauda tiek atdota maksātājiem.
***
Noteiktās drošības naudas
Persona; Apsūdzība ; Summa latos
Raimonds Štālbergs Izspiešana lielā apmērā 100 000
Vilnis Štrams Kukuļa izspiešana Sākotnēji 80 000, vēlāk 50 000
Germans Milušs Kukuļdošana 20 000
Šveices futbola fans Uzbrukums Latvijas policistam 10 000
Agris Pāvils Lēvalds Pedofilija 5000