Asociācija nākusi klajā ar ideju, kā mazināt odekolona lietošanu apreibināšanās nolūkā

 
©Aigars Eglīte/F64 Photo Agency

Lai mazinātu odekolona lietošanu apreibināšanās nolūkā, būtu jāliedz norādīt alkohola saturs tajos, atzina Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols.

Viņš prognozēja, ka akcīzes nodokļa likmes palielināšanas alkoholam nākamgad Latvijā varētu pieaugt pieprasījums pēc odekolona apreibināšanās nolūkā.

Viņš atzina, ka cilvēka veselībai kaitīgā odekolona un kosmētisko līdzekļu lietošana apreibināšanas nolūkā ir problēma Latvijā, kas jārisina. "Atsevišķiem sabiedrības indivīdiem alkohols ir pārlieku dārgs un alternatīva tam ir veselībai bīstamais un kaitīgais odekolons ar nerafinētu spirtu sastāvā, ko neapliek ar akcīzes nodokli. Absurdi ir tas, ka odekolonus var nopirkt pat nepilngadīgie un uz tiem neattiecas alkoholiskajiem dzērieniem noteiktie tirdzniecības ierobežojumi," atzina Vītols.

Latvijas Alkohola nozares asociācijas ieskatā nevar piemērot akcīzes nodokļa likmi visām smaržām un odekolonam, lai ierobežotu to patēriņu apreibināšanas nolūkā, jo Eiropas Savienības normatīvi to liedz. Tāpat tas nebūtu risinājums. Arī aizliegums pārtikas veikalos tirgot odekolonu neatrisinātu problēmu, jo atsevišķu indivīdu patēriņa īpatnību dēļ aizliegt tirgot higiēnas preces lielveikalā nebūtu pareizi.

Asociācijas ieskatā viens no risinājumiem odekolona lietošanai apreibināšanās nolūkā būtu aizliegt norādīt precīzu spirta saturu odekolona vai smaržu sastāvā, jo tad potenciālie apreibināšanās kārotāji nezinās, vai attiecīgā produkta lietošana palīdzēs sasniegt šo mērķi. Patlaban nav obligātas prasības norādīt spirta saturu kosmētikas līdzekļos, un atsevišķi komersanti to norāda speciāli ar mērķi sekmēt iegādāties šos produktus tiem, kuri meklē lētas alkoholisko dzērienu alternatīvas. "Konkurence šajā ziņā ir absolūti negodīga," atzina Vītols, norādot, ka vienlaikus nav iespējams aplēst, cik lielu tirgus daļu alkoholisko dzērienu ražotājiem atņem odekolona un smaržu rūpali.

Viņš atzina, ka pastāv pat speciāli kā alkoholisko dzērienu alternatīva ražoti odekoloni, kuri maksā līdz pat trīs reizes mazāk nekā tirdzniecībā pieejamie legālie alkoholiskie dzērieni. Šāda cenu starpība ir legāli tirdzniecībā pieejamajiem grādīgajiem dzērieniem piemēroto akcīzes nodokļa likmju dēļ, ko odekolonam nepiemēro.

"Ja spēkā paliek esošā Akcīzes nodokļa likuma redakcija, kas paredz 2020.gadā akcīzes kāpumu grādīgajiem dzērieniem par 30%, pastāv ļoti liela varbūtība, ka odekoloni kļūs vēl pieprasītāki," sprieda Vītols, atzīmējot, ka saskaņā ar provizoriskajām aplēsēm nākamgad grādīgie alkoholiskie dzērieni ar 40% spirta saturu kļūs par 3-4 eiro litrā dārgāki. Tāpat tiks zaudēta alkohola tirdzniecība pierobežā ar Igauniju un daļa vietējā tirgus, jo Latvijas iedzīvotāji varētu doties iegādāties alkoholu uz kaimiņvalstīm. Tādējādi grādīgā alkohola cenas nākamgad būs nesamērīgi augstas attiecībā pret iedzīvotāju pirktspēju reģionos, kur odekolona lietošana apreibināšanās nolūkā ļoti aktuālāka problēma.

Vītola ieskatā, lai problēmu nesaasinātu, nevajadzētu likt jaunus ierobežojumus legālā alkohola tirdzniecībai. Patlaban alkohola tirgus ir pietiekami regulēts un tajā nevajadzētu ieviest jaunus ierobežojumus, piemēram, aizliegt alkoholisko dzērienu tirdzniecību degvielas uzpildes stacijās. Dažviet laukos degvielas uzpildes stacijas ir vienīgās legālās alkohola tirdzniecības vietas un, ja tajās nebūs iespējams nopirkt alkoholu, iedzīvotāji varētu dot priekšroku, piemēram, nelegālā alkohola iegādei. Vītols pauda personisku viedokli, ka problēma lietot odekolonu apreibināšanas nolūkā saasinājās pēc tam, kad 2018.gadā spēkā stājās aizliegums tirgot alu liela tilpuma plastmasas pudelēs.

"Ļoti ceru, ka sekos cīņa pret "pelēkā" alkohola tirgu. Latvijā ir ļoti daudz cilvēku, kas ražo alkoholu nelegāli, nemaksājot par to akcīzi," pauda Vītols.

LETA jau ziņoja, ka Veselības ministrija plāno sākt diskusijas par to cenas palielināšanu, lai cīnītos ar lētā odekolona un kosmētisko līdzekļu lietošanu apreibināšanas nolūkā. Tāpat tiks meklēti risinājumi, kā ierobežot kosmētikas un higiēnas līdzekļu izmantošanu apreibināšanās nolūkā tādējādi, lai ieguvums būtu salīdzināms ar zaudējumiem, kas rastos no radītā administratīvā sloga un no ierobežojumiem citiem līdzīgiem produktiem, norāda ministrijā.

Veselības ministrija uzsver, ka, lai gan saindēšanās gadījumi ar noteiktiem ķīmiskiem līdzekļiem tiek konstatēti katru gadu, pamatā tie ir saindēšanās gadījumi ar sadzīves ķīmiju, metanolu un citiem līdzekļiem. Šādu produktu gatavošanā tiek izmantots denaturēts spirts, dažādi aromatizētāji un citas vielas, kas nav paredzēts iekšķīgai lietošanai, līdz ar to šādiem produktiem ir kaitīga ietekme uz veselību.

Tāpat vēstīts, ka Akcīzes nodokļa likums paredz no 2020.gada 1.marta celt akcīzi stiprajam alkoholam.

 

Rīgas namu pārvaldnieks