Valdība šodien slēgtajā sēdē vienojusies, ka veselības nozare, valsts parāda apkalpošana un valsts iemaksas Eiropas Savienībā (ES) būs tās jomas, kurām 2010.gadā finansējums netiks mazināts.
Visas pārējās nozares nākamgad skars finansējuma samazinājums.
Minētajām trim jomām paredzētais finansējums pret nākamā gada budžeta bāzes izdevumiem tiks saglabāts 100% apmērā, šodien žurnālistus informēja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL).
Sociālai aizsardzībai, izglītībai, sabiedriskajai kārtībai un drošībai, kā arī neatkarīgajām iestādēm izdevumi tiks mazināti par 6%.
Savukārt par 9% tiks mazināts finansējums vispārīgiem vadības dienestiem.
Tādām funkcijām kā ekonomiskā darbība, valsts pārvaldes iestādes, aizsardzība, kultūra, sports un atpūta izdevumi tiks mazināti par 20%. Tāpat par 20% plānots mazināt finansējumu politiku veidošanai un vides aizsardzībai.
Valdības šodienas lēmums gan atšķiras no sestdien slēgtajā sēdē lemtā. Kā liecina šodien žurnālistiem publiskotie dokumenti, iepriekš valdība sociālai aizsardzībai, izglītībai, sabiedriskajai kārtībai, neatkarīgajām iestādēm, vispārīgajiem valdības dienestiem bija vienojusies veikt par vienu procentu mazāku finansējuma samazinājumu.
Valsts pārvaldes iestādēm finansējumu bija plānots samazināt par 2% vairāk.
Aizsardzībai iepriekš tika plānots finansējuma samazinājums vēl par 7% lielāks jeb par 27%, savukārt kultūrai, sportam un atpūtai sākotnēji tika plānots samazinājums par 32%.
Politikas veidošanai iepriekš tika plānots samazinājums par 28%, bet vides aizsardzībai - par 30%.
Tiek uzsvērts, ka, tikai pateicoties aktīviem finanšu ministra Einara Repšes (JL) iebildumiem, kultūrai un vides aizsardzības jomai netiks veikts tik būtisks finansējuma samazinājums, kā iepriekš plānots.
Kā skaidroja Dombrovskis, pēc tam, kad ir panākta vienošanās par finansējuma apmēru lielajām valsts funkcijām, valdība turpinās darbu pie apakšfunkciju izvērtējuma un attiecīga finansējuma sadalījuma.
Nākamā ārkārtas valdības sēde notiks jau ceturtdien, 24.septembrī.
LETA jau ziņoja, ka valdība sestdienas ārkārtas sēdē vienojās par nepieciešamo izdevumu samazinājuma apjomu un prioritārajām nozarēm darbā pie nākamā gada valsts budžeta.
Valdības lēmums paredz, ka, lai veiktu budžeta deficīta samazinājumu par 500 miljoniem latu, tā izdevumi tiks mazināti par 275 miljoniem latu. Pēc Dombrovska teiktā, izdevumi 275 miljonu latu apmērā tiks mazināti, izvērtējot valsts funkcijas. Savukārt papildu ieņēmumus budžetā 49 miljonu latu apmērā nodrošināšot nodokļu izmaiņas, ko pamatā nodrošināšot iedzīvotāju ienākuma nodokļa bāzes paplašināšana.
Savukārt atlikusī summa, kas nepieciešama kopējā deficīta apjoma samazinājumam, veidojas no valdības jau līdz šim pieņemtajiem lēmumiem un šā gada budžeta grozījumiem, uzsvēra premjers.
Pēc premjera teiktā, šīs darbības arī nodrošinās 8,5% budžeta deficītu no iekšzemes kopprodukta.
Pretēju nostāju par nepieciešamajiem samazinājumiem žurnālistiem iepriekš pauda finanšu ministrs Einars Repše (JL), uzsverot, ka viņa ministrija joprojām uzskata, ka valdībai ir jāveic nākamā gada budžeta izdevumu samazinājums 450 miljonu latu apmērā. Noprotams, ka šodien ministru starpā bijušas plašas diskusijas un valdības gala lēmumā ieprotokolēts Finanšu ministrijas atšķirīgais viedoklis par nepieciešamā samazinājuma apjomiem.
Repše arī neizslēdza iespēju, ka valdībai tik un tā var nākties atgriezties pie šī 450 miljonu latu samazinājuma. Noteicošais šajā jautājumā varētu būt sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu, un, kā atzina Dombrovskis, iepriekš noslēgto vienošanos var dažādi interpretēt.
Nākamā gada valsts budžeta ieņēmumi tiek prognozēti par 351,1 miljonu latu mazāki nekā šogad.
Pēc FM prognozēm, šogad budžeta ieņēmumi būs 3,909 miljardi latu, kas veido 30,1% no iekšzemes kopprodukta. Savukārt nākamā gada budžeta ieņēmumi tiek plānoti 3,671 miljarda latu apjomā, kas veidos 30,8% no IKP.
Ja šogad valsts pamatbudžetā no nodokļu ieņēmumiem tiek plānoti 1,670 miljardi latu, tad nākamgad nodokļu ieņēmumi tiek prognozēti tikai 1,401 miljards latu. Savukārt, ja ārvalstu finanšu palīdzībā šogad plānots saņemt 525,5 miljonus latu, tad nākamgad - 776,3 miljonus latu.
Saskaņā ar grozījumiem 2009.gada valsts budžetā, Papildu saprašanās memorandu ar Eiropas Kopienu un Nodomu protokolu ar SVF, veidojot 2010.gada valsts budžetu, ir jāveic ieņēmumu palielināšana, izdevumu samazināšanu 500 miljonu latu apmērā, kā arī jānodrošina, lai valsts un pašvaldību kopbudžeta deficīts nepārsniegtu 8,5% no IKP atbilstoši EK metodoloģijai.
Pēc FM prognozēm, Latvijas IKP nākamgad būs 11,916 miljardi latu. Nākamgad ekonomikas kritums būs par 4%, savukārt patēriņa cenas samazināsies par 3,5%.