Lai sekmētu atbalsta sniegšanu ģimenēm un veicinātu ģimeni atbalstošas vides attīstību, Labklājības ministrija (LM) ir izstrādājusi Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.-2017.gadam, kuras ceturtdien, 19.augustā, izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.
Pamatnostādņu izstrādes mērķis ir veicināt valsts atbalstu ģimenēm, sekmējot to rašanos, noturīgumu un labklājību, kā arī sniegt palīdzību esošajām un topošajām ģimenēm krīzes situācijās. Lai gan dokuments akceptēts Valsts sekretāru sanāksmē, tas vēl jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāpieņem valdībā.
Dokumenta saturs veidots, balstoties uz tā saucamo ģimenes dzīves cikla pieeju jeb atsevišķiem ģimenes dzīves posmiem, proti, laulību un ģimenes nodibināšanu, ģimenes plānošanu, bērna piedzimšanu, bērna audzināšanu, aprūpi un, visbeidzot, brieduma sasniegšanu - patstāvīgas dzīves sākumu.
Vienlaikus gan norādīts, ka ne vienmēr ģimenes dzīves cikls dažādu faktoru vai lēmumu dēļ norit minētajā veidā. Tādēļ pamatnostādnēs tiks ietverti tādi pamatuzdevumi, kas paveicami, lai sniegtu atbalstu ģimenes saglabāšanā un vardarbības ģimenē mazināšanā.
Lai nodrošinātu pamatnostādņu ieviešanu un sekmētu tajās noteikto problēmu risināšanu, tuvāko gadu laikā paredzēts īstenot virkni pasākumu un uzdevumu. Tā, piemēram, plānots sekmēt preču un pakalpojumu pieejamību, nodrošinot vides pieejamību ģimenēm, kurās ir cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem. Tāpat paredzēts attīstīt ģimenei draudzīga komersanta kustību, mudinot uzņēmumus un institūcijas rūpēties par saviem darbiniekiem un viņu ģimenēm, kā arī ģimenei draudzīgu atpūtas vietu veidošanos.
Dokumentā paredzēti arī pasākumi vecāku nodarbinātības sekmēšanai, piemēram, plānots attīstīt darba un ģimenes dzīves savienošanai nepieciešamos pakalpojumus, proti, aukļu dienestus, bērnu dienas aprūpes centrus, pirmsskolas izglītības iestādes, dienas centrus sākumskolas vecuma bērniem, nodarbinātības pasākumus vasarā u.c.
Bez minētajiem pamatnostādnes paredz arī virkni citu pasākumu ieviešanu ārpusģimenes aprūpes attīstīšanai, vardarbības mazināšanai ģimenē, demogrāfiskās situācijas stabilizēšanai, kā arī ģimenes un laulības popularizēšanai sabiedrībā. Tāpat dokuments paredz dažāda veida atbalsta sniegšanu vecākiem un bērniem, piemēram, atbalstu vecākiem bērna audzināšanā, atbalstu jaunajām ģimenēm mājokļa meklēšanā, finansiāla valsts atbalsta stabilizēšanu u.c.
Pamatnostādnēs iekļautas arī aktivitātes ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveidošanai, proti, nodrošināt katram ārpusģimenes aprūpē esošam bērnam savu ģimeni, veicinot adopciju, vai tādu ārpusģimenes aprūpi, kura nodrošina ģimenisku vidi.
Atgādinām, ka iedzīvotājiem un nevalstiskajām organizācijām sabiedriskās apspriešanas laikā no šī gada 28.jūnija līdz 28.jūlijam bija iespēja līdzdarboties pamatnostādņu pilnveidošanā, sniedzot savu viedokli, priekšlikumus un iebildumus. Tā, piemēram, aptaujas rezultātā viens no priekšlikumiem uzsvēra nepieciešamību popularizēt un vairāk godināt ģimenei draudzīgos uzņēmumus un izcelt konkursu Ģimenei draudzīgs komersants un atpūtas vieta nozīmību. Līdz ar to sabiedrība iesaka veicināt darba devējiem rotaļu stūrīšu, pieskatīšanas centru izveidi darba vietās, jo darbinieks, kurš nesatraucas par bērna pieskatīšanu, spēj strādāt rezultatīvāk.
Tāpat iedzīvotāji aptaujā atbalstīja un ieteica palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus atbilstoši bērnu skaitam ģimenē, proti, par katru nākamo bērnu strādājošam vecākam noteikt lielāku atvieglojumu.
Pamatnostādnes ir izstrādātas sadarbībā ar nozaru ministrijām, valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī nevalstiskajām organizācijām.
Informāciju sagatavoja: