Tērēs 4 miljonus eiro jauna partiju finansēšanas modeļa izveidei Latvijā

© Sputnik/SCANPIX/LETA

Otrdien, 8. oktobrī, Ministru kabinets atbalstīja grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, lai mazinātu partiju finansiālo atkarību no privātajiem ziedojumiem un ziedotāju ietekmes. Valsts budžeta finansējuma saņemšanas gadījumā tiks samazināts fizisko personu ziedojumu, biedru naudas un iestāšanās naudas kopējais limits – no 50 līdz 12 minimālajām mēnešalgām (šobrīd no 21 500 eiro līdz 5 160 eiro).

Likumprojekts izstrādāts pamatojoties uz Valdības rīcības plānu "Deklarācijas Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" 185.2 apakšpunktā noteikto, kā arī ņemot vērā Valsts prezidenta 2019. gada 5. septembrī Saeimas uzrunā izteikto aicinājumu palielināt politisko partiju finansējumu.

Grozījumu mērķis ir mazināt politisko partiju atkarību no privātiem ziedotājiem, tādējādi nodrošinot politisko partiju finansiālās darbības atklātumu, likumību un atbilstību parlamentārās demokrātijas sistēmai. Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, valsts budžeta finansējums ne tuvu nesasniedz citu valstu finansējuma apjomu politiskajām partijām, turklāt pēc 2015. gada Amsterdamas Universitātes pētījuma datiem tas ir deviņas reizes mazāks nekā Igaunijā un Lietuvā. Latvijas politiskajām partijām šobrīd ir problemātiski veikt demokrātiskā sabiedrībā no tām sagaidāmās funkcijas, jo pastāv politisko partiju atkarība no privātiem ziedojumiem, kā arī finansējuma trūkums liedz tām profesionalizēties jeb attīstīt darbu ar biedriem un teritoriālajām nodaļām.

Lai sasniegtu likumprojekta mērķi, turpmākajos divos gados no valsts budžeta līdzekļiem papildus būs nepieciešams finansējums 4 milj. eiro apmērā. Likumprojekts paredz piešķirt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām, par kurām iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju - 4,5 eiro par katru iegūto balsi, kā arī 0,5 eiro par katru iegūto balsi pašvaldību domes vēlēšanās un 0,5 eiro par katru iegūto balsi Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Politiskajai partijai, par kuru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā pieci procenti vēlētāju, papildus piešķirs valsts budžeta finansējumu 100 000 eiro katru gadu līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām. Likumprojekts nosaka, ka kopējais vienai politiskajai organizācijai (partijai) piešķirtais valsts budžeta finansējums gada laikā nedrīkst pārsniegt 800 000 eiro.

Likumprojekts vienlaikus arī paredz stingrākus noteikumus politiskajām partijām, piemēram, valsts budžeta finansējuma saņemšanas gadījumā personas veikta ziedojuma (dāvinājuma) maksimālā summa politiskajai partijai nedrīkstēs pārsniegt 12 minimālo mēnešalgu apmēru (pašreiz - 50 minimālās mēnešalgas), kā arī liegs politiskajām partijām veidot parādsaistības, kas ilgākas par 90 dienām.

Likumprojektā ir paradzēts deleģējums Ministru kabinetam izdot noteikumus, kas noteiks valsts budžeta finansējuma izlietojuma mērķu grupu veidus un pieļaujamos izdevumus.

Minēto likumprojektu vēl jāizskata Saeimai. Ar likumprojektu iespējams iepazīties Ministru kabineta mājaslapā.

Latvijā

Valsts drošības dienests (VDD) 29. novembrī rosinājis prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret Igaunijas un Krievijas dubultpilsoni par palīdzību Krievijas specdienestam pret Latviju vērstā darbībā, tā uzdevumā veicot Latvijai svarīgas piemiņas vietas apgānīšanu.

Svarīgākais