KNAB uzsver - partiju finansēšanas jautājums joprojām ir ļoti būtisks

Palielinot valsts finansējumu partijām, vienlaikus jāsaglabā stingrs kontroles mehānisms, uzskata Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).

KNAB uzskata, ka, lai mazinātu sponsoru ietekmi, politisko partiju finansēšanas jautājums ir būtisks, un valstij būtu jāveicina partiju neatkarība šajā jomā. Tieši valsts finansējums ir viens no veidiem kā šo mērķi sasniegt, stiprinot politisko partiju darbību, aģentūrai LETA norādīja KNAB.

Valsts budžeta finansējuma palielinājumam gan jāvirzās vienlaikus ar stingru kontroles mehānisma saglabāšanu, proti, stingri kontrolējot, lai saņemtais finansējums tiktu izlietots atbilstoši likumā noteiktajiem mērķiem, uzsvēra birojā.

Ņemot vērā, ka joprojām turpinās "Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma" grozījumu projekta saskaņošana, birojs patlaban plašākus komentārus nesniedz.

Kā ziņots, Ministru kabinets šodien lems par grozījumiem Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas paredz teju astoņas reizes lielāku valsts budžeta finansējumu partijām par vēlēšanās iegūtajām vēlētāju balsīm.

Tieslietu ministrija (TM) patlaban ir sagatavojusi grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas paredz, ka par katru Saeimas vēlēšanās iegūtu balsi partijas katru gadu saņemtu 5,5 eiro, kas būtu gandrīz 7,7 reizes vairāk nekā līdz šim. Līdz šim 2% barjeru vēlēšanās pārvarējušās partijas saņēma finansējumu 0,71 eiro apmērā par katru saņemto vēlētāju balsi.

Derīgās zīmes par katru balsi 13.Saeimas vēlēšanās partijām, kas pārvarēja 2%, bija 821 050, attiecīgi, plānotais valsts budžeta finansējums būtu 4 515 775 eiro.

Vēl plānots, ka partijas katru gadu saņems bāzes finansējumu 100 000 eiro apmēra. Vadoties no 13.Saeimas vēlēšanām, 10 partijas pārsniegušas 2% slieksni, līdz ar to 2020.gadā un turpmākajos gados būtu nepieciešams papildu finansējums viena miljona eiro apmērā, tas ir, katrai partijai 100 000 eiro apmērā kalendārā gada laikā.

Tieslietu ministrija likumprojekta anotācijā norādījusi, ka finansējuma piešķiršanas periods tiktu piesaistīts Saeimas pilnvaru laikam.

Tikmēr premjers Krišjānis Kariņš (JV) aizvadītajā nedēļā pēc tikšanās ar Levitu pauda viedokli, ka valsts finansējumu partijām varētu būt vērts palielināt pakāpeniskāk nekā paredz sākotnējā iecere.

Politiķis informēja, ka tikšanās laikā ar Levitu puses pārrunājušas, ka valdības darbā ir pabeigts viens "interesants process", proti, izstrādāts nākamā gada budžets, tomēr atlicis atrisināt vienu jautājumu - partiju finansēšanas regulējumu.

"Regulējums ir tapšanas stadijā, bet tas nav tāds, kādam tam vajadzētu būt. Tāpēc piedāvāšu koalīcijas partneriem jauno partiju finansēšanas modeli ieviest pakāpeniski, pirmajā gadā finansējumu paredzot par miljonu eiro mazāk nekā plānots, šo summu novirzot sabiedrisko mediju atalgojumam," aizvadītajā nedēļā sacīja premjers.

Pirmdien pēc tikšanās ar Levitu koalīcijas partijas vienojās, ka politiskajiem spēkiem no valsts budžeta piešķiramo finansējumu varētu rēķināt pēc snieguma visu līmeņu vēlēšanās.

Amatpersona norādīja, ka partijas ir panākušas savstarpēju vienošanos, nosakot, ka finansējuma apmērs būs atkarīgs ne tikai no partiju starta Saeimas, bet arī pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) priekšsēdētājs Raivis Dzintars žurnālistiem sacīja, ka politiskā spēka priekšlikums ir noteikt maksimālā saņemamā finansējuma apmēra griestus gada griezumā. VL-TB/LNNK ieskatā, finansējumam gadā nevajadzētu pārsniegt 800 000 eiro.

Vienlaikus politiskais spēks rosina būtiski samazināt fizisko personu ziedotās naudas apmēru partijām, nosakot, ka kopējais ziedojuma apmērs nedrīkstētu pārsniegt 12 minimālās mēnešalgas.