Valsts sociālās aprūpes centra Latgale vadība šoruden pamanījusi, ka vienā no mazajiem, tā pārraudzībā strādājošiem pansionātiem kritiskā stāvoklī ir apkures sistēma, tāpēc aprūpes centrs Vecumos tiks slēgts un cilvēkiem ir jāmeklē jauna dzīvesvieta. Pirms vairāk nekā gada šos cilvēkus jau skāra reorganizācija – tika slēgts kaimiņu novadā esošais aprūpes centrs, jo arī tajā nebija atbilstošas apkures sistēmas un tehniskais stāvoklis – slikts.
Pansionāta iemītnieku radinieki atceras, ka aprūpes centru slēdza it kā uz laiku un cilvēkiem solīja, ka viņi pēc remonta varēs atgriezties. Taču - solīts makā nekrīt, pašvaldības izremontētās telpas valsts sociālās aprūpes centram, visticamāk, neder, un cilvēkiem ar invaliditāti atkal būs jāpārceļas - kādam uz citu novadu, kādam uz Rīgu.
Neatkarīgā jau vairākkārt rakstījusi par pansionātu slēgšanu Vidzemē un Latgalē. Jāatgādina, ka valsts sociālās aprūpes centram Latgale ir vairākas filiāles, kurām savukārt ir vēl ir savas nelielas «filiālītes». Reālajā dzīvē dažas no filiālēm ir lieli centri, bet dažas - tādi kā Vecumi - nelieli pansionāti.
Kopumā centra Latgale filiāles ir Kalkūni (Daugavpils novada Kalkūnes pagastā), Krastiņi (Aglonas novada Kastuļinas pagastā), Litene (Gulbenes novada Litenes pagastā), Kalupe (Daugavpils novada Kalupes pagastā), Mēmele (Neretas novadā) un Lubāna, kas atrodas Lubānas novada Vecumos, un kuram līdz 2018. gada ziemai bija arī centrs Madonas novada Rupsalā. Šo Rupsalas pansionātu slēdza, paziņojot, ka tas notiek uz remonta laiku.
Neatkarīgā 2018. gada 5. martā citēja Labklājības ministrijas speciālistu Maksimu Ivanovu: pansionātu Rupsalā nav plānots slēgt. Pat tādas domas neesot bijis... Savukārt tas, kas pašlaik notiek, ir cilvēku interesēs, visi ir evakuēti, jo pansionātā atrasties nav droši. Speciālists arī sacīja, ka pansionāta ēku pašvaldība plānojusi remontēt. Speciālists piebilda, ka tas nekādā veidā nav saistīts ar deinstitucionalizācijas procesu.
Daļu Rupsalā dzīvojošo cilvēku pārvietoja uz blakus novadā esošo centru Vecumos. Taču šoruden nolemts slēgt arī šo aprūpes centru. Par to Neatkarīgajai pastāstīja tur dzīvojošo cilvēku radinieki. Madonas novada iedzīvotāja Māra Bērziņa, kuras mazmeitai Montai ir pirmās grupas invaliditāte un kura dzīvoja gan Rupsalā, bet tagad Vecumos, uzrakstījusi vēstuli labklājības ministrei Ramonai Petravičai, kurā vienā lapaspusē lakoniski apraksta šo absurdu ar mazo filiāļu un aprūpes centru slēgšanu.
Šā gada 3. oktobrī Māras kundzei telefoniski tika paziņots par filiāles Lubāna darbības izbeigšanu, kā arī pa telefonu lūgts rakstīt iesniegumu par mazmeitas pārvietošanu uz citu sociālās aprūpes centru, piemēram, Rīgu. Vecumos dzīvo 32 klienti, visi ar garīga rakstura traucējumiem. «Tā ir mazākā aprūpes centru filiāle Latvijā, kur ir sirsnīgs un atsaucīgs kolektīvs ar individuālu pieeju klientam. Darbinieki ir ar atbilstošu kvalifikāciju. Vide ir pietuvināta mājas apstākļiem. Te ir siltumnīca, augļu un ogu dārzs, vistu kūts, liels sakņu dārzs. Klienti ar aprūpētājiem strādā - stāda kartupeļus un citus sakņaugus,» par aprūpes centru stāsta Māra Bērziņa.
Māras kundze ir sašutusi, jo, kad pagājušā gada februārī pēkšņi slēdza Rupsalā esošo centru, visus 46 pansionāta iemītniekus izkārtoja pa dažādiem pansionātiem un teica, ka tas tikai uz remonta laiku. «Tātad meloja?» vaicā Māra Bērziņa. Rupsalā pansionāta ēka patiešām izremontēta, tāpēc viņa ministrei vaicā: kāpēc cilvēki nevar pārcelties uz šo, sev labi zināmo vietu? Kāpēc viņi tiks izmētāti pa visu Latviju, un tas notiek tikai gadu pēc tam, kā viņus jau «izmeta» no pansionāta. Oficiālā paziņojumā par centra Lubāna slēgšanu minēts, ka «ēku tehniskais stāvoklis nav atbilstošs un rada risku filiālē dzīvojošo un strādājošo personu veselībai un dzīves kvalitātei».
Tikmēr Rupsalā Madonas novada pašvaldība sadarbībā ar Lubānas novadu ēku ir atjaunojusi par pašvaldības finansējumu. «Stāv skaista un tukša,» Neatkarīgajai saka Madonas novada Ošupes pagasta pārvaldnieks Aigars Šķēls. «Mums bija mutiska vienošanās ar Labklājības ministriju, ka pēc remonta valsts un pašvaldība varētu slēgt līgumu par šāda sociāla pakalpojuma nodrošināšanu Madonas novadā, taču tas diemžēl nenotika.» Pašvaldības būtu ieinteresētas, ka te aprūpes centrs saglabātos un tajā varētu dzīvot cilvēki, kuri jau iepriekš te dzīvojoši, kuriem te netālu ir arī radinieki. «Kad steidzamā kārtā slēdza šeit centru, mums bija skaidrs, ka tas ir tikai laika jautājums, kad slēgs nākamo mazo centru,» saka A. Šķēls. «Mēs to neizprotam, vai valsts domā tikai par naudu, cik tas izmaksā, vai arī par to, kur cilvēkiem labāk dzīvot?»
