Ģirģens: Fotoradari nav biznesa projekts, taču prasa izdevumus
Fotoradaru jautājums vienmēr sabiedrībā izraisījis plašu rezonansi. Tam ir savs iemesls, jo cilvēkiem nav zudusi pārliecība par faktu, ka daudzos gadījumos radari ir uzstādīti nevis vietās, kur tiešām notiek negadījumi, bet gan tur, kur vislabāk ir nopelnīt naudu. Iekšlietu ministrija ir kategoriski pret publiski izskanējušo interpretējumu, ka fotoradari ir biznesa projekts kādam komersantam un drošs avots valsts kases papildināšanai no autovadītāju maciņa, vēsta ministrijas paziņojums.
Fotoradara mērķis ir samazināt transportlīdzekļu ātrumu bīstamajos ceļa posmos, samazināt riskus, novērst ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu, kas pēc statistikas datiem kontrolētajos ceļa posmos arī tiek nodrošināts.
"Mana kā iekšlietu ministra pozīcija ir skaidra - ceļa posmā, kur tiek uzstādīts fotoradars, tam ir jāpilda satiksmes drošības funkcijas, un radars pēc definīcijas nenes un nedrīkst ģenerēt ienākumus. Tomēr man ir skaidra viena lieta. Jebkurš drošības elements prasa uzturēšanas izdevumus, - vai tās ir policistu, robežsargu, ugunsdzēsēju algas, vai ekipējuma, transportlīdzekļu, un arī radaru uzturēšanas izmaksas. Mani neapmierina pozīcija - runāsim par ienākumiem, bet izdevumu pozīcija ir iekšlietu ministra personīgā atbildība," uzskata iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.
Drošības uzturēšanas izdevumiem jābūt iekļautiem valsts budžeta bāzes izdevumos. Transportlīdzekļu vai infrastruktūras izdevumi, kā arī izdevumu sadārdzinājums nav jautājums par kādu politisko iniciatīvu. Tas ir sabiedrības drošības jautājums, par kuru nevajadzētu kaulēties, saka ministrs.
Nav jābūt top līmeņa finanšu ekspertam, lai sapratu to, ka neviens nepērk transportlīdzekli, ja nepietiks līdzekļu automašīnas riepu nomaiņai, degvielai, OCTA. Diemžēl valsts budžeta kontekstā, atbildīgās personas redz tikai ieņēmumu sadaļu, bet neredz vai negrib redzēt loģisko izdevumu sadaļu.
Iekšlietu ministrija, optimizējot izdevumus, piemēram, uz munīcijai paredzētā finansējuma rēķina 2020. gada ietvaros finansēs citas valstij paredzētās funkcijas, piemēram, Ādažu depo ugunsdzēsēju algas, pierobežas ceļu uzturēšanu, apsardzes reģistra izveidi, administratīvās atbildības Administratīvo pārkāpumu atbalsta informācijas sistēmas izveidi un virkni citu pozīciju.
"Lielāko daļu no izcīnītā finansējuma 2020.gada budžetā es novirzu iekšlietu sistēmas darbiniekiem, lai cilvēki nepamestu dienestu. No kādām funkcijām man būtu jāatsakās fotoradaru uzturēšanas izdevumu segšanai? Drošības izdevumi ir valdības kolektīvā atbildība, līdz ar to prasu rast konstruktīvu risinājumu ceļu satiksmes drošības nodrošināšanai, izvērtēt fotoradaru uzturēšanas izmaksas aprēķinus un pamatojumu vai arī drosmīgi pieņemt lēmumu par atteikšanos no fotoradariem finansējuma nepietiekamības gadījumā," saka Ģirģens.