Satiksmes drošības jautājumi nevar būt īstermiņa, tāpēc valstij jāatrod nepieciešamais finansējums fotoradaru darbības nodrošināšanai, norādīja Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.
Viņš skaidroja, ka satiksmes drošības jautājumi nevar būt īstermiņa. Lai arī patlaban uz ceļiem darbojas 100 Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārvaldītie stacionārie fotoradari un 12 Valsts policijas pārziņā esošie pārvietojamie fotoradari, Krapsis vērsa uzmanību, ka ar to nav pietiekami, lai kardināli uzlabotu satiksmes drošību.
"2014.gadā, kad nebija fotoradaru, uz valsts ceļiem gāja bojā 213 cilvēki. Pērn, neskatoties uz diezgan nelabvēlīgajiem rādītājiem, dzīvību zaudēja 148 cilvēki. Tātad izglābtas 65 dzīvības un tas ir būtiski," norādīja Krapsis.
Kā uzsvēra policijas pārstāvis, lai arī savulaik, kad stacionārie radari bija privātā komersanta īpašumā, daļā sabiedrības bija izveidojies priekšstats par tiem kā peļņas projektu, patlaban tā noteikti nevarot teikt. Kopš 2015.gada katras mērierīces atrašanās vieta ir rūpīgi izvēlēta, lai mazinātu traģisku negadījumu risku, un radarus noteikti nevar dēvēt par naudas pelnīšanas rīku, viņš sacīja.
"Saprotams, ka radaru uzturēšana prasa arī atbilstošu finansējumu, taču es uzskatu, ka pēc fotoradaru darbības termiņa beigām politiķiem ir jāatrod finansējums, lai radari turpinātu darboties," norādīja Krapsis.
Viņš gan nenoliedza, ka 2020.gada budžetā jaunu stacionāro fotoradaru uzstādīšanai nauda nav piešķirta. Tāpat nav piešķirts finansējums papildu pārvietojamiem radariem. Zem jautājuma zīmes ir arī turpmākais pilotprojekts par vidējās kustības ātruma radaru darbību uz Tīnūžu šosejas.
Krapsis vērsa uzmanību, ka fotoradaru projekti nenozīmē tikai finansējumu pašu ierīču uzstādīšanai, bet nauda vajadzīga arī radarus apkalpojušo policijas darbinieku pieņemšanai un algošanai. Patlaban, kā zināms, ceļu policijai trūkst darbinieku, viņš norādīja.
"Galvenais mērķis bija par papildu 50 stacionāro un 50 mulāžu projekta ieviešanu, lai varētu nosegt visu Latvijas teritoriju. Tikai pēc šī projekta varētu sākt domāt par papildu pārvietojamo radaru iegādi. Lai uzlabotu satiksmes drošību, ir nepieciešamas investīcijas," uzsvēra Krapsis.
Valsts policija kopš stacionāro fotoradaru darbības sākuma 2015.gadā kopumā naudas sodos piemērojusi 36 miljonus eiro.