Noskaidrots, kāds ir Latvijā strādājošo emocionālais stāvoklis darbā
Šogad Latvijā Emocionālās veselības nedēļa norisināsies no 7. līdz 11. oktobrim. Pasākumi, kas saistīti ar emocionālās veselības uzlabošanu, norisināsies Pasaules Psihiskās veselības dienas, ko visā pasaulē atzīmēs 10. oktobrī, ietvaros. Tuvojoties šai dienai, pētījumu un konsultāciju kompānija Kantar jau otro gadu veica Latvijas strādājošo aptauju, kuras mērķis bija noskaidrot, kā viņi šobrīd vērtē savu emocionālo stāvokli darbā.
Pētījuma rezultāti liecina, ka puse (50%) strādājošo Latvijā savu emocionālo stāvokli darbā raksturo kā kopumā pozitīvu. Aptuveni trešdaļa (30%) strādājošo savu emocionālo stāvokli darbā raksturo kā neitrālu, savukārt teju piektā daļa (18%) - kā kopumā negatīvu. Pēdējo divu gadu laikā strādājošo pašvērtējums emocionālajam stāvoklim darbā nav būtiski mainījies (attiecīgi: 50% snieguši kopumā pozitīvu vērtējumu šogad un 52% - 2017.gadā).
Jāatzīmē, ka savu emocionālo stāvokli darbā, kā kopumā pozitīvu, vienlīdz bieži raksturo kā sievietes, tā arī vīrieši, arī dažādu nodarbinātības grupu emocionālā stāvokļa pašvērtējumā statistiski nozīmīgas atšķirības nav vērojamas.
Raksturīgi, ka strādājošie ar augstiem personīgajiem ienākumiem (EUR 1001 un vairāk) caurmērā biežāk savu emocionālo stāvokli darbā vērtē kā kopumā pozitīvu, kamēr nodarbinātie ar zemiem personīgajiem ienākumiem (līdz EUR 300) pozitīvu vērtējumu ir snieguši būtiski retāk, kas iespējams saistāms ar lielāku stabilitātes un drošības sajūtu, ko sniedz augstāks atalgojuma līmenis.
Interesanti, ka strādājošie vecuma grupā no 50 līdz 60 gadiem savu emocionālo stāvokli darbā vidēji biežāk raksturo kā neitrālu. Nodarbinātie, kuri dzīvo vieni, salīdzinoši biežāk to raksturo kā negatīvu, kas varētu būt saistāms arī ar zemāku kopējo apmierinātību ar dzīvi.
Vadības attieksme spēj ietekmēt nodarbināto emocionālo stāvokli darbā gan negatīvi, gan pozitīvi
Vērtējumu par strādājošo emocionālo stāvokli darbā var ietekmēt dažādi faktori, turklāt ne vienmēr šo faktoru ietekme ir vērtējama viennozīmīgi, tas ir, faktoriem atkarībā no to emocionālās “nokrāsas” var būt arī divējāda ietekme - gan pozitīva, gan negatīva.
Analizējot pētījuma rezultātus padziļināti, Kantar noskaidroja, ka emocionālo stāvokli darbā salīdzinoši visnegatīvāk ietekmē tieši vadības attieksme (50%), pārāk zems atalgojums (48%), kā arī nedrošība par nākotni saistībā ar darbu (41%). Tālāk minēšanas biežuma ziņā seko: emocionāli intensīvs darbs (38%), liela darba slodze (35%), nemitīga pārslēgšanās no vienas nodarbes uz otru (32%), profesionālās izaugsmes iespēju trūkums (31%) un neskaidrs pienākumu sadalījums (30%). Šos faktorus salīdzinoši visbiežāk nosaukuši tie strādājošie, kuri savu emocionālo stāvokli darbā vērtē kā kopumā negatīvu.
Interesanti, ka nedrošības sajūtu par nākotni saistībā ar darbu kā emocionālo stāvokli negatīvi ietekmējošu faktoru salīdzinoši biežāk nosaukuši nodarbinātie vecumā no 50 līdz 60 gadiem, kas varētu būt skaidrojams ar pensijas vecuma tuvošanos un publiskajā telpā izplatīto viedokli, ka strādājošie gados ir potenciāli mazāk pieprasīti darba tirgū.
Aplūkojot dažādus faktorus, kas strādājošo emocionālo stāvokli darbā ietekmē pozitīvi, redzams, ka pozitīva darba vide (50%), atbilstošs atalgojums (48%), darba vietas stabilitāte (45%), kā arī iespēja pašam plānot savus darbus (45%) ir tie faktori, kas rada salīdzinoši vispozitīvāko fonu strādājošo emocionālajam stāvoklim darbā. Tālāk minēšanas biežuma ziņā seko: kolēģu atbalsts (41%), kā arī vadības attieksme (40%).
Raksturīgi, ka vadītāji, augstākā līmeņa speciālisti, strādājošie Rīgā un nodarbinātie ar augstākiem ienākumiem uz vienu ģimenes locekli mēnesī (EUR 701 un vairāk), caurmērā biežāk ir norādījuši, ka tieši atbilstošs atalgojums viņu emocionālo stāvokli darbā ietekmē pozitīvi. Savukārt pašnodarbinātie salīdzinoši biežāk ir norādījuši, ka iespēja pašam plānot savus darbus, ir faktors, kas viņu emocionālo labsajūtu ietekmē pozitīvi.
Par pētījumu
Kantar pētījumu veica laikā no 2019. gada 24. līdz 26. septembrim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 618 strādājošos.
Kantar pētījums interneta vidē ir reprezentatīvs strādājošo kopumam. Izlases kopa ir veidota, balstoties uz gadījuma izlasi, un tās organizēšanā Kantar strikti ievēro ESOMAR rekomendācijas aptauju internetā izlašu veidošanā un veikšanā.