Kariņš: Patlaban nav nekādas "kandidātu listes" uz Latvijas Bankas prezidenta amatu

© AFP/ SCANPIX/LETA

Patlaban vēl nav kandidātu saraksta uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, un tas dara bažas, piektdien "Delfi TV" intervijā ar Jāni Domburu sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

"Patlaban nav nekādas "kandidātu listes" un tas mani dara bažīgu, jo līdz decembrim vairs nav daudz laika. Manuprāt, Latvijas Bankas prezidenta amatam būtu jārīko atklāts konkurss, bet tam vairs nav laika," teica Kariņš.

Jautāts, vai viņam pašam padomā ir kāds konkrēts kandidāts, Kariņš atbildēja apstiprinoši, taču noliedza, ka šis kandidāts varētu būt investīciju fonda "NCH Capital" vadītājs Baltijas valstīs Kārlis Cerbulis vai "Luminor" grupas padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis, ar kuriem premjers ir pazīstams kopš ASV laikiem.

Kariņš pieļāva iespēju, ka katram valdošās koalīcijas partnerim varētu būt savs kandidāts Latvijas Bankas prezidenta amatam. "Pastāv iespēja, ka būs garš saraksts ar kandidātiem," teica premjers.

Jau ziņots, ka partijas neformāli ir sākušas apspriest pretendentus Latvijas Bankas prezidenta amatam, kurā Ilmāra Rimšēviča pilnvaras beigsies šā gada 21.decembrī, tomēr pagaidām partijām ir vēlme to nedarīt publiski.

Latvijas Bankas prezidenta kandidātus var izvirzīt desmit Saeimas deputāti. Opozīcijā esošās "Saskaņas" frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs prognozējis, ka ne Saeima, ne koalīcija nespēs vienoties par kopīgu kandidātu, paredzot, ka lielākās izredzes ieņemt amatu esot Eiropas Parlamenta deputātam Robertam Zīlem (VL-TB/LNNK) vai Latvijas Bankas padomes loceklim Mārtiņam Kazākam. Tāpat pretendentu lokā tiek minēts, piemēram, bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdis Uldis Cērps, kurš darba gaitas turpināja finanšu institūcijās ārpus valsts, Pasaules Bankas vecākais finanšu sektora speciālists Kārlis Bauze, kurš iepriekš bija Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs.

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais