Latvija ir tuvu situācijai, kad aizbraucēju un remigrējušo cilvēku skaits būs līdzīgā pozīcijā, tiekoties ar Pasaules Brīvo Latviešu apvienību (PBLA) paudis Valsts prezidents Egils Levits.
Kā aģentūru LETA informēja prezidenta kancelejas pārstāvis Uģis Kozlovskis, tiekoties ar PBLA prezidents uzsvēra, ka darbaspēka trūkums Latvijā, pakāpenisks algu pieaugums, kā arī "Brexit" ir daži no svarīgākajiem faktoriem, kas veicina remigrāciju uz Latviju.
Levits arī pauda prieku, ka cilvēki atgriežas ne tikai Rīgā, bet arī reģionos, kā piemēram, Ipiķos, kurus vakar prezidents apmeklējis.
Pēc prezidenta sacītā, Diasporas likums ir bijis pagrieziena punkts diasporas organizāciju sadarbībā ar valsti, kā arī viņš atzinīgi novērtēja lielo darbu, ko šī likuma tapšanā un dialogā ar likumdevēju ir ieguldījusi PBLA un Eiropas Latviešu apvienība.
Savukārt PBLA pārstāvji aģentūrai LETA minēja, ka ir svarīgi, lai ar likuma būtību iepazīstas gan diasporas cilvēki, gan Latvijā dzīvojošie iedzīvotāji, kā arī lai darbs ar likumā ietvertajiem jautājumiem turpinātos.
PBLA valdes priekšsēde Kristīne Saulīte norādījusi, ka PBLA vērtības un prioritātes nemainās un tagad tiek veicināta remigrācija caur PBLA un dalīborganizāciju programmām, no kurām redzamākās ir "Pavadi vasaru Latvijā" un "Sveika, Latvija!"
Uz prezidenta jautājumu par to, kādu palīdzību PBLA sagaida no Latvijas, Saulīte norādījusi, ka nepieciešams mazināt birokrātisko slogu, kas izveidojies, tomēr PBLA pašiem nepieciešams būt atbildīgiem pret valsti un jāpalīdz tai attīstīties.
Saulīte sarunā vērsusi uzmanību jaunajiem izaicinājumiem diasporas vidē, proti, ne tikai uz latviešu valodas un kultūras uzturēšanu, bet arī tādu cilvēku integrēšanu diasporas organizāciju pasākumos, kas vairs neprot latviešu valodu, bet vēlas iesaistīties darbībā.
Tāpat tika pieminēta arī Cēsīs notikusī Pasaules latviešu kultūras konference, kurā daudz uzmanības tika veltīts kultūras un piederības jautājumiem.
Tikšanās laikā tika pārrunāts arī gaidāmais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums (PLEIF), kas novembrī notiks Valmierā, un būs vērsts uz to, lai palīdzētu latviešu uzņēmējiem visā pasaulē vienam otru atbalstīt, kā arī veicināt Latvijas eksportu uz citām pasaules valstīm.
Tāpat tika pārrunāts diasporas mediju atbalsta jautājums, uzsverot to nozīmi diasporas informēšanā. Amerikas Latviešu Apvienības (ALA) pārstāvji un valsts prezidents pārrunāja diasporas latviešu presi. Prezidents norādījis, ka tai būtu nepieciešams sniegt lielāku atbalstu jaunās mediju politikas ietvaros, jo tas ir svarīgs drošības jautājums Latvijas valsts apdraudējuma gadījumā, informē PBLA izpilddirektors Raitis Eglītis.
Amerikas Latviešu Apvienības (ALA) priekšsēdētājs Pēteris Blumbergs aģentūrai LETA norādījis, ka svarīgi ir tas, lai valsts dotu mērķtiecīgu atbalstu, piemēram, latviešu skolās ar skolotājiem no Latvijas. Tāpat būtu nepieciešams atbalsts ekonomiskiem pasākumiem, piemēram, Pasaules latviešu inovāciju forumiem, kas palīdzētu Latvijas ekonomikai ar potenciālajiem ieguldījumiem, norādījis Blumbergs.
ALAs pārstāve Tatjana Žagara-Vītiņa aģentūrai LETA stāstīja, ka tikšanās laiks ar prezidentu bijis īss, tāpēc nav bijusi iespēja izrunāt visus jautājumus, kā arī nav izdevies nonākt pie kādas problēmas risinājuma. Tāpat Žagara-Vītiņa norādīja, ka tikšanās bijusi vērtīga, jo izdevies prezidentu informēt vismaz par daļu no problēmām, ko būtu nepieciešams risināt.
Kā ziņots, no 2.oktobra līdz 4.oktobrim Rīgā notiek gadskārtējā PBLA valdes sēde.
Uz PBLA gadskārtējo valdes sēdi sabrauc latviešu centrālo organizāciju vadītāji un valdes locekļi no ASV, Kanādas, Austrālijas, Dienvidamerikas, Eiropas un Krievijas.