Nacionālā veselības dienestu turpmāk vadīs Edgars Labsvīrs

© Dmitrijs Suļžics/F64

Nacionālo veselības dienestu (NVD) no šodienas vadīs līdzšinējais direktora vietnieks veselības aprūpes administrēšanas jautājumos Edgars Labsvīrs,  pavēstīja Veselības ministrijas (VM) pārstāvis Oskars Šneiders.

Viņš skaidroja, ka Labsvīrs ieguvis bakalaura grādu uzņemējdarbības vadībā un maģistra grādu veselības vadībā. Jaunais direktors par vienu no NVD nākamajām prioritātēm norādījis informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) attīstību.

Jau ziņots, ka pēc VM rosinātās disciplinārlietas izbeigšanas no amata atkāpsies līdzšinējā Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktore Inga Milaševiča, informēja ministrijā.

Pamatojoties uz lēmuma par disciplinārsoda piemērošanu, līdzšinējai NVD vadītājai, kura turpmāk ieņems zemāka līmeņa amata vietu, izteikts arī disciplinārsods - mēnešalgas samazināšana.

Par disciplinārpārkāpumu atzīstams ierēdņa ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīts pārkāpums, kā arī ierēdņa darbība vai bezdarbība, kas tieši vērsta uz disciplinārpārkāpuma izdarīšanu, bet pārkāpums nav izdarīts līdz galam no ierēdņa gribas neatkarīgu iemeslu dēļ, norādīja VM.

Milaševiča dienesta direktores amatu ieņēma kopš 2017.gada janvāra.

Ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders aģentūrai LETA sacīja, ka plašāku informāciju par direktores atkāpšanos sniegs otrdien. Savukārt ar pašu Milaševiču aģentūrai LETA pirmdien neizdevās sazināties.

Jau vēstīts, ka VM pasūtītajos izvērtējuma ziņojumos par iepriekš veiktajiem informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) iepirkumiem paustas aizdomas par iespējamiem pārkāpumiem.

Pārbaudes tiek veiktas divos IKT projektos - par VM IKT centralizācijas projektu, ka arī par NVD organizēto Veselības aprūpes finansēšanas likuma rīka ieviešanu.

Latvijā

Slimnīcām ik gadu tiek novirzīti vairāk nekā 700 miljoni eiro jeb 40% no veselības aprūpes budžeta, taču finansējums primāri uztur sadrumstalotu slimnīcu tīklu, nevis nodrošina vienlīdzīgu un kvalitatīvu aprūpi, nestrādā slimnīcu sadalījums līmeņos, tarifi ir novecojuši un tiek matemātiski pielāgoti pieejamajam finansējumam, turklāt pastāv iekšēja netaisnība finansēšanā, no kā visvairāk cieš augstākā līmeņa slimnīcas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.