Slimības pabalstu izmaksai papildus vajag 30 miljonus

SLIMO FIKTĪVI? Labklājības ministrija pamanījusi, ka jūlijā būtiski pieaudzis darbnespējas lapu skaits slima bērna kopšanai, savukārt dati Veselības ministrijai neļauj izdarīt šādus secinājumus. Kam taisnība? © Depositphotos.com

Labklājības ministre Ramona Petraviča nobažījusies par slimības pabalstu pieaugumu, kur viens no iemesliem varētu būt tas, ka vecāki vasaras mēnešos izmanto darbnespējas lapas, lai rūpētos par bērniem. «Pastāv bažas, ka daļai vecāku vasaras mēnešos nav, kur likt bērnu, un šis laiks tiek izmantots kā apmaksāts atvaļinājums,» teica labklājības ministre.

Ministre sarunā ar Neatkarīgo atzina, ka pie šāda secinājuma ministrijas speciālisti nonākuši, analizējot izdevumus sociālajā budžetā, īpašu uzmanību pievēršot tām jomām, kurām nākamgad nepieciešams papildu finansējums. Arī slimības lapām nākamgad, ņemot vērā prognozes, būs vajadzīga ievērojama papildu nauda.

Peripetijas par un ap bezdarbnieka pabalstu atklāj, ka Labklājības ministrija spiesta pārskatīt ne tikai šā pabalsta izmaksas termiņu un apmērus, bet ieskatīties arī citu pabalstu izmaksai paredzētajos maciņos un vēlreiz pārskatīt prognozes - cik miljonu eiro kādam pabalstam nākamgad vajadzēs. Tas licis analizēt arī pabalstu saņēmēju skaitu un iemeslus, kāpēc konkrētais pabalsts bijis nepieciešams. Tādā veidā Labklājības ministrija nonākusi pie secinājuma, ka ar bērna dzimšanu un kopšanu saistītos pabalstus varēs maksāt mazāk, jo nav izpildījušās prognozes par dzimušo skaitu, un neizlietoto naudu varēs novirzīt daļējai pensiju piegāžu apmaksai. Tieši šādā veidā Labklājības ministrija, visticamāk, nonākusi pie secinājuma, kuru televīzijā izteica labklājības ministre Ramona Petraviča, par to saņemot visai niknus komentārus sociālajos tīklos. Ministre atzina, ka «radušās aizdomas, ka vasaras mēnešos vecāki uz bērnu rēķina nepamatoti izmanto slimības pabalstus».

Sarunā ar Neatkarīgo labklājības ministre nenoliedz, ka šādas aizdomas patiešām ir radušās, un apgalvo, ka to pierāda ministrijas apkopotie skaitļi. «Pārskatot situāciju sociālajā budžetā, pamanījām, ka šajā vasarā būtiski pieaudzis slimības lapu skaits, un sākām analizēt, kādi tam varētu būt iemesli,» stāsta ministre. «Šī līkne vasaras mēnešos strauji iet uz augšu. Es saprotu, ja ir rudens, ziema, kad cilvēki slimo ar gripu, bet vasarā? Vēl sīkāk analizējot darbnespējas lapu izsniegšanas iemeslus, pamanījām, ka slimības lapas vasarā tiek ņemtas pirmsskolas vecuma bērnu dēļ, proti, kāds no vecākiem izņēmis darbnespējas lapu bērna slimības dēļ. Mums ir jāanalizē, kāpēc tā notiek, taču - bet tās ir tikai aizdomas - šo slimības lapu izņemšana varētu būt saistīta ar to, ka jūlijā daudzas pirmsskolas izglītības iestādes ir slēgtas un vecākiem nav, kur likt bērnus.»

Nākamā gada sociālajā budžetā papildus ir nepieciešami 30,8 miljoni eiro tieši slimības lapu apmaksai, liecina Labklājības ministrijas aprēķini un prognozes. R. Petraviča saka: tas arī ir iemesls, kāpēc slimības lapām pievērsta pastiprināta uzmanība. «Kad ieviesa e-veselību un e-darbnespējas lapas, izskanēja viedoklis, ka tas palīdzēs novērst nepamatotu slimības lapu izņemšanu, tomēr, iespējams, tas nav nostrādājis,» uzskata R. Petraviča un vēlreiz atkārto, ka viņas plānos ir analizēt šos datus kopā ar veselības ministri un veidot slimības pabalsta saņēmēja portretu, lai varētu skaidri atbildēt, kas notiek ar slimības pabalstiem.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati rāda, ka visvairāk slimības pabalstus izmaksā februārī un martā, un tā notiek katru gadu. Tas vistiešāk saistīts ar saaukstēšanās slimību, vīrusa infekciju, tostarp gripas izplatību tieši februārī, martā, kā arī aprīlī. Piemēram, šā gada martā slimības pabalstu saņēma vairāk nekā 50 tūkstoši cilvēku, bet pērn - tuvu 46 tūkstošiem. Savukārt jūnijā, jūlijā un augustā slimības pabalstu skaits ir 28 000 - 30 000 mēnesī. Tiesa, šā gada jūlijā patiešām bija lielākais izmaksāto slimības pabalstu skaits visos pēdējos gados. Par 5000 pabalstu saņēmēju vairāk nekā 2018. gadā un par 4000 vairāk nekā 2017. gadā.

Savukārt Veselības ministrijas apkopotie dati liecina, ka vasaras mēnešos izsniegto darbnespējas lapu skaits ir ievērojami mazāks nekā mācību gada laikā, kā arī izsniegto darbnespējas lapu skaita atšķirības 2018. un 2019. gadā neļauj izdarīt secinājumus par būtisku slima bērna kopšanai izsniegto slimības lapu skaita pieaugumu vasarā. Lai arī 2019. gada jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, darbnespējas lapu skaits pieaudzis par 17 procentiem, jūnijā un augustā slima bērna kopšanai izsniegto lapu skaits šogad ir pat samazinājies.

Neatkarīgā Rīta Avīze

Svarīgākais