Levits atzīst, ka akadēmiskā pasaule ir "iedzīta projektu slazdos"

 
©EPA/ SCANPIX/ LETA

Mūsdienu akadēmiskā pasaule ir "iedzīta projektu slazdos", pirmdien svinīgajā Latvijas Universitātes (LU) Senāta sēdē uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.

Viņš pauda, ka Latvija nevar attīstīties, ja sabiedrībai nav pieejama kvalitatīva augstākā izglītība, ja tai nav augsnes, kurā veidoties izcilībai, dzimt ģeniāliem atklājumiem un cilvēcei noderīgiem izgudrojumiem. Prezidents atzina, ka LU Senāta rokās ir šādus apstākļus radīt, pat ja šī darba augļus plūks nākamās paaudzes.

"Mūsdienu akadēmiskā pasaule ir "iedzīta projektu slazdos". Tā es to sauktu. Mēs nevaram izmainīt lielās straumes, ja vēlamies plūst līdzi tām un gūt no tām labumu, tomēr varam saglabāt veselo saprātu un savā "Alma Mater" tiekties uz līdzsvara atjaunošanu starp birokrātiju un zinātni, starp burtu un garu. Līdzās menedžmenta panākumiem universitātē ir jāatjauno ideālisms un kalpošana ideāliem kā augstāks mērķis. Birokrātija nedrīkst aizņemt lielāko daļu no pētnieku, zinātnieku darba," uzsvēra Levits.

Valsts prezidenta ieskatā, nevienu reformu, nevienas pārmaiņas, ja vēlamies labu rezultātu, nevar veikt ar "gariem zobiem vai fiktīvi", tāpēc ir jārīkojas pēc būtības.

Levits atzina, ka universitātei ir jābūt pieejamai ikvienam neatkarīgi no ģimenes materiālajām iespējām, tai pamatā jābūt valsts finansētai.

"Mums ir vajadzīga tāda universitāte, kas nacionālā līmenī nodrošina mūsdienīgas latviešu nācijas elites pēctecību un kvalitāti. Vienlaikus mums vajag kā lokālās un reģionālās, tā arī globālās kopainas mērogos domāt un spriest spējīgus cilvēkus, vispusīgi attīstītus pilsoņus ar plašu redzesloku, kas Latvijā ilgtermiņā spētu uzturēt spēkā demokrātiju. Arī demogrāfiskā situācija ir tāda, ka nevaram atļauties mazizglītotu vai pavirši izglītotu sabiedrības vairākumu," sacīja Levits.

Viņš arī norādīja, ka Latvijai ir vajadzīga tāda universitāte, kurā īpaši prioritāra vieta būtu ierādīta tām zinātnēm, kas ir latviešu identitātes kodola sastāvdaļa. "Šīs zinātnes pamatā ir vajadzīgas tikai mums pašiem. Latviešu valodai, literatūrai, Latvijas vēsturei, kultūras zinātnei vienīgā mājvieta pasaulē faktiski ir tikai šeit, Latvijā, un, pirmkārt, LU," piebilda prezidents.

Levits arī norādīja, ka patlaban Izglītības un zinātnes ministrija izstrādā koncepciju par augstskolu un zinātnes pārvaldības reformu, kas veicinātu Latvijas konkurētspēju visās nozarēs. Prezidents pauda vēlmi, lai šī koncepcija paredz, ka LU zināmā laika posmā sasniegtu izcilību Eiropas un pasaules līmenī. Vienlaikus viņš vēlas, lai šeit tiktu nodrošinātas arī tās zinātnes nozares, kas ir svarīgas primāri mums, latviešiem.

Uzrunāt latviešu zinātniekus, kuri strādājuši vai izglītojušies LU, Valsts prezidents norādīja, ka daudzi ir aizbraukuši ne tikai adekvāta atalgojuma meklējumos, bet arī personīgās izaugsmes un pašrealizācijas nolūkā. Vienlaikus viņš aicināja arī citviet pasaulē strādājošos zinātniekus saglabāt piederības sajūtu Latvijai, savas saites ar Latviju, aicinot dalīties pieredzē un zināšanās ar LU.

"Zinātnieka un zinātnes prestiža kāpināšana ir viens no LU tuvās nākotnes uzdevumiem, ko gan nav iespējams izpildīt bez atbilstošas politiskās gribas un valsts atbalsta. Tomēr šajā jautājumā nepieciešama arī pašas universitātes griba būt mūsdienīgam nacionālās zinātnes centram, kas sniedz studentiem starptautiskajiem standartiem atbilstošu augstāko izglītību," uzsvēra Levits.