Ceturtdiena, 25.aprīlis

redeem Bārbala, Līksma

arrow_right_alt Latvijā

Zīmīgā laikā atgādina par valodnieka Endzelīna piemiņu

ATCEROTIES. Piemiņas brīdis Raiņa kapos – valodnieka Jāņa Endzelīna kapavieta ir ieguvusi atturīgu, askētisku kapakmeni. Savulaik divu valodnieku – Endzelīna un Mīlenbaha – piemineklim ziedotā nauda ir izmantota šī kapakmens izveidei © Oksana Džadana/F64

Pašlaik Latvijas Universitāte svin savu 100. gadadienu, tāpēc ir vietā atcerēties un pieminēt savā ziņā spēcīgāko Latvijas Universitātes stūrakmeni – valodnieku profesoru Jāni Endzelīnu, uzskata bijusī Rīgas Latviešu biedrības (RLB) Latviešu valodas attīstības kopas vadītāja Maija Sinka-Gobiņa.

Valodnieka Jāņa Endzelīna vārdā ir nodēvētas ielas Rīgā un Valmierā un arī Kauguru pamatskola. Pērn Eiropas valodu dienā Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē tika atklāts J. Endzelīna portrets. Tā ir pieticīga vai pietiekama piemiņa, zinot, ka J. Endzelīns un viņa kolēģis Kārlis Mīlenbahs sev pieminekli uzcēluši kaut tikai ar Latviešu valodas vārdnīcu vien?

«Valoda un brīvība ir divas nešķirami saistītas vērtības. Mūsu valoda ir viena no vissenākajām saglabātajām valodām, un Endzelīns ir gādājis par latviešu valodas dzīvības spēku,» M. Sinka-Gobiņa uzsver, nosaucot J. Endzelīnu par pasaules valodnieku. Arī akadēmiķis Jānis Stradiņš referātā Jānis Endzelīns un mūsu Zinātņu akadēmija 1997. gada 4. oktobrī teicis, ka J. Endzelīns vērtējams kā pats izcilākais starptautiski atzītākais zinātnieks Latvijas Universitātē visā tās pastāvēšanas laikā.

27. septembrī, dienu pēc Eiropas valodu dienas, bez ārišķīgas ceremonijas Rīgā, Raiņa kapos tika atklāts kapa piemineklis J. Endzelīnam un viņa meitai Līvijai Endzelīnai. «1919. gada 28. septembrī dibināja Latvijas Universitāti. Jau 1920. gadā Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātē kā mācībspēks darbu sāka profesors Jānis Endzelīns. Šādi mūsu Alma mater bija likts pamats baltu valodu zinātnei un pētniecībai, ko Endzelīns turpināja visu savu mūžu, darbodamies arī Terminoloģijas komisijā, Filologu biedrībā, RLB Zinību komisijā, vēl neskaitāmās ārvalstu zinātņu biedrībās. Tādējādi Endzelīns arī vispārējā filoloģijas pētniecībā pavēra logu baltu valodu zinātnei, un viņa vārds un nozīme ir cieņā joprojām pasaules valodniecībā,» atgādina M. Sinka-Gobiņa.

J. Stradiņš vērtē, ka J. Endzelīns ir ne tikai mūsu valodas kārtotājs un pētnieks, viņš arī ir mūsu valodas domātājs, kas gara apcerē centies atklāt un saprast katra vārda vienreizīgo nozīmi. J. Endzelīna darbu viņš salīdzinājis ar Krišjāņa Barona dainu sējumiem: abas šīs vārdu celtnes ir latviešu kultūras dižākie pieminekļi. «Jānis Endzelīns zinātniski dziļi izpētījis latviešu valodu un to pacēlis pienācīgā vietā salīdzināmajā valodniecībā līdzās lietuvju valodai, parādīdams latviešu valodas faktu patstāvīgo vērtību indoeiropiešu valodu problēmu pētniecībā. Viņa nopelni latviešu valodas praksē - mūsu pašreizējās rakstības izveidošanā un literārās valodas izkopšanā nav pārvērtējami, ar savu Latviešu gramatiku (..) un K. Mīlenbaha Latviešu valodas vārdnīcas rediģēšanas un izdošanas darbu (..), ar Latvijas vietvārdu kopojumu un senprūšu valodas pētījumiem viņš uzcēlis sev nezūdīgu pieminekli. Endzelīna darbi ir latviešu valodas zinātniskās izpētes stūrakmens,» pamato J. Stradiņš.

Dažādu iemeslu dēļ divas reizes nav īstenota iecere izvietot Rīgas pilsētvidē pieminekli J. Endzelīnam un K. Mīlenbaham. Varbūt tagad, kad Latvijas Universitāte veido savu pilsētiņu Torņakalnā, arī piemineklim vieta tur atrastos, Neatkarīgā rakstīja pagājušā gada sākumā. Pagaidām nav atradusies.