Lielās Talkas organizatore piedāvā ieviest atkritumu vērtības nodokli

Kustība "Lielā Talka" jau 11 gadus katru pavasari rīko vides uzkopšanas talkas, kurā tiek savāktas vairākas tonnas atkritumu, kas tiek izmestas vidē. Diemžēl joprojām risinājuma kā cīnīties ar šo problēmu nav. Piedāvātie risinājumi atkritumu šķirošana vai depozīt-sistēmas ieviešana, šo problēmu risina tikai nelielā mērā, jo tiek nodoti tikai "vērtīgie" atkritumi, bet visam pārējam ir potenciāls nonākt dabā. Tāpēc Lielās Talkas projekta "Ideju Talka" ietvaros, Lielās Talkas organizatore Vita Jaunzeme piedāvā jaunu ideju par atkritumu vērtības nodokļa (AVN) ieviešanu, kas būtu jauns atkritumu apsaimniekošanas modelis, kura pamatā ir bezmaksas atkritumu izvešana un atkrituma vērtības nodokļa ieviešanu preces cenā.

AVN sistēma paredz, ka cilvēkiem iegādājoties jebkura veida preci, kurai ir iepakojums, tai jau sākotnēji tiek pievienots nodoklis ar kuru iedzīvotājs samaksā par preces un iepakojuma izvešanu un noglabāšanu. Līdz ar to, cilvēkiem vairs nebūtu jāmaksā apsaimniekotājiem par atkritumu izvešanu, jo par to jau tiks samaksāts no AVN.

Tātad patērētājs jau pērkot preci avansā norēķinās par preces un tās iepakojuma legālu izvešanu. Šādu sistēmu ieviešot, tiek izskausta cilvēku vēlme izvest atkritumus dabā, nelegāli tos dedzināt, aprakt vai kā savādāk utilizēt. Šī sistēma nodrošina sociālā taisnīguma principu, jo tie, kuri pērk mazāk, piemēram, maznodrošinātie, vai tie kuri izvairās no iepakojuma iegādes, piemēram, "zero waste" piekritēji, attiecīgi maksās mazāk.

Vita Jaunzeme, Lielās Talkas organizatore: "Mēs ļoti labi zinām, kāda ir pašreizējā situācija - daudzi, jo īpaši privātmāju iedzīvotāji, nemaz nepasūta konteinerus, bet savus atkritumus bez maksas izmet citur, tostarp publiskajos konteineros, vai rīkojas daudz vienkāršāk - aizved uz mežu. Tā ir problēma ar kuru cīnāmies jau gadiem! Neapšaubāmi, 11 gadu laikā situācija nedaudz uzlabojusies, taču, ar to ir krietni par maz. Ieviešot AVN tiktu panākts maksimāls rezultāts, lai īstenotu atkritumu apsaimniekošanu, saglabātu tīru dabu un ierobežotu nelegālo uzņēmējdarbību. Ieguvēji būs arī atkritumu apsaimniekotāji, kuriem būs samērā skaidrs finansējums ar kuru viņi var rēķināties, līdz ar ko arī droši attīstīt savu uzņēmējdarbību, investējot inovācijās utt. Ienākošie līdzekļi tiktu pārvaldīti caur Valsts kasi, tālāk nodrošinot pašvaldības ar atkritumu apsaimniekopšanai paredzēto finansējumu. Savukārt pašvaldības uz līgumu pamata veidotu izvedēju un poligonu koordinētu un līdzsvarotu sadarbību. Faktiski tās ir iedzīvotāju investīcijas, lai nodrošinātu legālu, efektīvu, dabai un cilvēkiem draudzīgu atkritumu apsaimniekošanu."

Ja runājam par depozīt-sistēmu, kurai vajadzētu samazināt atkritumu nonākšanu dabā, jo dārgākie iepakojumi varētu tikt lielākoties savākti, tad tā Latvijā joprojām nav ieviesta. Taču arī pēc tās ieviešanas, liela daļa atkritumu paliktu brīvajā plūsmā, kas nozīmētu, ka resursu efektīva otrreizēja izmantošana un apgalvojumi, ka šāda sistēma nodrošinātu nepiemēslotu vidi, neatbilst patiesībai. To arī apliecina "Gateway & Partners" pētījums - ""Industrijas ietekmes pētījums depozīta sistēmas ieviešanas gadījumā Latvijā". Jāpiebilst. Ka šī ideja - AVN - nenoliedz, piemēram, dažādus depozītsistēmas modeļus vai atkritumu šķirošanu. Piedāvātais nodoklis paredz atkritumu nenonākšanu dabā, bet kā iedzīvotāju bonusu sistēma - depozīts - var darboties paralēli. Līdzīgi arī atkritumu šķirošana, kurai būtu jāsaglabājas, nodrošinot iedzīvotājiem šķirošanas iespējas.

"No personīgās komunikācijas ar Igauniju un Lietuvu, esmu guvusi apliecinājumu, ka dabas piesārņojums būtiski nemazinās, pateicoties depozītsistēmas ieviešanai. Lai netiktu piesārņota vide un cilvēki neizmestu savus atkritumus brīvi dabā, ir nepieciešama cita sistēma vai arī ārkārtīgi augsts cilvēku apziņas līmenis. Pētot, piemēram, Zviedrijas pieredzi, kur šķirošana paralēli ar sabiedrības izglītošanu iet roka rokā jau ļoti ilgi, var secināt, ka ilgtermiņa darbs ar sabiedrību un maksimāls nodrošinājums šķirošanai un depozīt-sistēmai dod sekmīgus rezultātus. Tomēr jāatzīmē, ka mūsu sabiedrība vēl nav izaugusi līdz šādam apziņas līmenim un var paiet laiks, kamēr tas notiks. Bīstamība ir tajā, ka gaidot un ļoti pakāpeniski ieviešot maz efektīvas sistēmas, rezultāts summēsies kā negatīvs, jo būs zaudēts laiks un līdzekļi. Turklāt straujā tehnoloģiju attīstība ietekmē to, ka jau pirms pāris gadiem izstrādātas idejas, ir novecojušas un var nedarboties efektīvi, tās realizējot," uzsver Vita Jaunzeme.

Māris Simanovičs, "Eco Baltia grupas" valdes priekšsēdētājs:

"Izskanējusī iecere ieviest atkritumu vērtības nodokli, kas, pēc tās autoru domām, būtu piemērojams visām iepakojumā esošām precēm un palīdzētu izskaust iedzīvotāju vēlmi izmest atkritumus dabā, reālajā dzīvē varētu panākt pretējo efektu. Ieviešot šādu "bezatbildības" nodokli, proti, samaksā par preces iepakojumu un mēslo, kur vēlies, sabiedrībā tiktu nostiprināti videi nedraudzīgi paradumi. Jau šobrīd var prognozēt, ka tādējādi bojāejai tiktu lemta dalītās atkritumu šķirošanas sistēma, kas ļauj daļu atkārtoti pārstrādājamo materiālu nogādāt pārstrādes rūpnīcās un atkārtoti izmantot, tādējādi samazinot savus izdevumus par atkritumu apsaimniekošanu. Tāpat šāda veida nodokļa ieviešana būtu pilnīgā pretrunā ar valsts izvirzītajiem atkritumu šķirošanas un pārstrādes mērķiem, kā arī nekādā ziņā netuvinātu Eiropas Savienības uzliktajam mērķim - atkritumu poligonos noglabājamo atkritumu apjoma samazināšanai. Visbeidzot, jāatzīmē, ka Latvijā jau darbojas sistēma, kas uzliek par pienākumu piesārņotājam apmaksāt paša radīto atkritumu savākšanu un atkārtotu pārstrādi."

Ja skatāmies uz šā brīža situāciju Latvijā, tad iezīmējas vairākas problēmas:

• neefektīva resursu otrreizēja izmantošana, kas būtiski ietekmē kopīgo dabas resursu pārtēriņu un planētas kopīgo noplicināšanās veicināšanu;

• dabas piesārņojums - redzamais un neredzamais, kas akumulējas, ja ātri un operatīvi netiek likvidēts (piemēram, plastmasas un indīgo vielu mikrodaļu pieaugums gaisā, augsmē un dzeramajā ūdenī)

• dzeramā ūdens un pārtikas kvalitātes pasliktināšanās, kas rezultējas ar dzīvo organismu - to skaitā cilvēku, veselības problēmām, tajos akumulējoties kaitīgām vielām;

• klimata izmaiņu pastiprināšanās ar visām no tām izrietošajām sekām;

Par mērķi izvirzot visas dabas sanāciju un tālāku tās nepiesārņošanu, jārada jauna, inovatīva atkritumu apsaimniekošanas sistēma, kas jau pašos pamatos izslēgtu maksimālu ne- ieinteresētību izmest atkritumus brīvā dabā. "Manuprāt tieši AVN ieviešana varētu būt ātrs un efektīvs risinājums ne vien Latvijas gadījumā, bet arī citās pasaules valstīs. Ieviešot šo modeli tiktu nodrošināts 100% visa iepakojuma un preču legāla un kontrolēta izvešana, kā arī tiktu izskausts nelegālais atkritumu izvešanas bizness. Mazinātos arī iedzīvotāju vēlme izvest atkritumus nelegāli dabā, kā arī tiktu ieviests taisnīguma princips - jo vairāk pērku, jo vairāk maksāju par izvešanu, jo mazāk pērku - jo mazāk maksāju. Tādā veidā mēs varētu veicināt arī beziepakojuma preču apriti, kā arī veicināt jauna iepakojuma integrēšanu - kas nodrošinātu maksimālu preču cenu izlīdzināšanos, neradot ekonomisko šoku sākotnējam cenu kāpumam - jo precē un tās iepakojumā būtu jau "ieliktas" izvešanas un noglabāšanas izmaksas," skaidro Vita Jaunzeme.

AVN ieviešanas modeļi varētu būt vairāki, izvērtējot ekonomiski izdevīgāko un efektīvāko. Piemēram, tiktu veidoti virtuāli uzkrājumu konti, uz kuriem cilvēkiem, iepērkoties, tiek uzrēķināts uzkrājums. No šī konta, jeb tam piesaistītas kartes katrs var norēķināties ar atkritumu izvedējiem. Tikai sertificēti izvedēji būtu tiesīgi izvest atkritumus.

Otrs veids paredz valsts un pašvaldību pārvaldību pār ienākošajiem atkrituma nodokļa līdzekļiem. Aprēķinot preces un tās iepakojuma atkritumu cenu iespējams veidot uzkrājumus, jo ne vienmēr iegādātā prece tiek izmesta uzreiz, bet gan tiek lietota ilgtermiņā, piemēram mēbeles vai sadzīves tehnika. Tādā veidā cilvēka samaksātais AVN varētu tikt uzkrāts un izmantots nākotnē.

"Vissarežģītākais šajā sistēmā ir sabalansēt izmaksas un preces cenas, to pieaugumu, inflācijas u.c. faktorus, tomēr tas ir iespējams, atbilstoši ieguldot ražotāju, iepakotāju un valsts līdzekļus šādas programmas izstrādē, kas būtu efektīvs ilgtermiņa risinājums, lai mēs saglabātu savu apkārtējo vidi tīru un risinātu dabas piesārņojuma cēloņus.

Turklāt tikko kā notikušajā Pasaules talkā jeb "World Cleanup Day" piedalījās 179 valstis un teju 20 miljoni cilvēku, kas pierāda, ka planētas piesārņojums ir ļoti aktuāla tēma. Turklāt laika gaitā piesārņojuma problēmas tikai pieaug, kas vedina uz domām par drošāku un efektīvāku dabas piesārņojuma apkarošanas ideju īstenošanu. Lai saglabātu planētu zaļu un tīru mūsu nākamajām paaudzēm, ir jāsper droši un pārliecinoši soļi," ," ir pārliecināta Vita Jaunzeme.