Valsts policija sāk jaunu kampaņu - pastiprināti kontrolēs bērnu drošību automašīnās

© Ekrānšāviņš no video

Valsts policija šodien sāk informatīvu kampaņu, kuras laikā likumsargi pastiprināti kontrolēs bērnu drošu pārvadāšanu automašīnās - drošības jostu un bērnu sēdeklīšu pareizu lietošanu, informēja Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Līna Kaļķe.

Viņa pastāstīja, ka Valsts policija joprojām konstatē daudz negadījumu, kuros cieš bērni tāpēc, ka viņi nav bijuši piesprādzēti vai nav atradušies bērnu sēdeklītī.

Kā liecina Valsts policijas statistika, 2018.gadā ceļu satiksmes negadījumos cietuši 236, bet bojā gājuši četri bērni - pasažieri vecumā līdz 12 gadiem. Savukārt šogad līdz 24.septembrim ceļu satiksmes negadījumos cietuši 160 bērni, bet bojā gājuši divi. Statistika gadu no gada ir līdzīga, kas liek secināt, ka pieaugušie joprojām nepievērš pienācīgu uzmanību bērnu drošībai.

Tāpat Valsts policija novērojusi, ka daudziem autovadītājiem drošības jostu lietošana nešķiet svarīga - vēl aizvien nākas saskarties ar bezatbildīgiem un vienaldzīgiem pieaugušajiem, kuri transportlīdzekļos nepiesprādzē bērnus. Par bērnu nepareizu pārvadāšanu pērn noformēti 399 administratīvā pārkāpuma protokoli, bet šogad nepilnos deviņos mēnešos - jau 282.

Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis uzsver, ka par negadījumiem, kuros cieš pasažieri bērni, vistiešākā atbildība gulstas uz pieaugušo pleciem. "Mazā pasažiera piesprādzēšana vai iesēdināšana sēdeklīti nav tikai formāla prasība vai policijas iegriba, tas ir bērnu drošības priekšnosacījums un tam ir jābūt pašsaprotamam! Pieaugušajiem ir jādara viss, lai pasargātu bērnu brauciena laikā, un nav svarīgi, vai tie ir 100 metri, vai 100 kilometri, par bērna drošību jādomā vienmēr," uzsver Krapsis.

2019.gada Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pētījumā "Par satiksmes dalībnieku uzvedību ceļu satiksmē" noskaidrots, ka vairāk nekā puse jeb 53% respondentu vienmēr rūpējas par bērnu drošību transportlīdzeklī, sēdinot viņus speciālos sēdekļos vai uz paliktņiem. Tomēr katrs piektais aptaujātais atzinies, ka viņam ir gadījies bērnu vest bez paliktņa vai sēdeklīša. Kā attaisnojumi savai rīcībai tiek minēts tas, ka konkrētā brīdī auto nav bijis sēdeklītis, ka bija jābrauc neliels attālums vai ka bērns it kā ir bijis drošībā, jo sēdējis vecākam klēpī.

CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš atgādina, ka, pat braucot ar ātrumu 50 kilometri stundā, avārijas brīdī bērns, kura svars ir 20 kilogrami, lido uz priekšu ar spēku, kas ir ekvivalents vienai tonnai. "Šādā situācijā bērnu klēpī nespēs noturēt ne tētis, ne mamma. Vecāki, kas piesprādzējušies, visticamāk izdzīvos, bet bērns var tikt izmests no auto," brīdina Lukstiņš, aicinot piesprādzēt automašīnās gan pašiem sevi, gan bērnus.

Satiksmes drošības kampaņu "Piesprādzē pareizi - čiks un viss!" organizē Valsts policija sadarbībā ar CSDD. To atbalsta degvielas mazumtirdzniecības uzņēmums "Circle K Latvia". Kampaņa tiek finansēta no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja līdzekļiem.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais