Kārtējais skaudrais stāsts par dzīvnieku nehumānu izmantošanu peļņai lēnām tuvojas laimīgam atrisinājumam – Iļģuciemā konfiscētie mazsunīši viens pēc otra tiek pārdoti jaunajiem saimniekiem. Tā kā gribētāju netrūkst, cena uzskrūvēta līdz pat 300 eiro gabalā, bet sunīšu ir kopskaitā vairāk nekā 60. Ienākumi no valstij piekritīgās mantas realizācijas šai gadījumā tiek uzdāvināti dzīvnieku patversmei.
Valstij piekritīgā manta ir tā, kas, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem un valsts iestāžu lēmumu, zvērināta notāra aktu vai tiesas spriedumu, ir konfiscēta vai atzīta par bezīpašnieka un bezmantinieka mantu. Šī manta tiek apsaimniekota valsts interesēs. Valsts ieņēmumu dienests uzskaita un pieņem lēmumus, ko ar to darīt. Nodrošinājuma valsts aģentūra mantu glabā līdz brīdim, kad saņem rīkojumu pārdot, atdot vai iznīcināt. Aģentūras mājaslapa ir pilna izsoļu paziņojumiem. Ja mašīnu nopērk - labi, ja nenopērk - seko piedāvājums to iegādāties utilizācijai. Valstij piekritīgie nekustamie īpašumi savukārt tiek iznomāti vai arī pārdoti. Steigas nav.
Taču dzīvnieku apsaimniekošanā valstij šobrīd trūkst humānu risinājumu. Pārāk daudz lēmuma pieņēmēju, pārāk lēns lēmuma pieņemšanas process, un pa to starpu vēl valsts intereses piemirstas, jo pie pārdošanas šī nauda nenonāk valsts budžetā un attiecīgi nesedz tēriņus, kas samaksāti no nodokļu maksātāju naudas par piekritīgās mantas pagaidu uzglabāšanu patversmēs.
Kur likt piekritīgo mantu
Sistēmas trūkumus uzrāda arī gadījums ar mazsunīšiem, kas jūnija beigās tika konfiscēti Iļģuciemā. Neatkarīgā par to jau vēstīja. 62 mazo šķirņu suņi vienā dzīvoklī antisanitāros apstākļos tika izmantoti kā vairošanās mašīnas. Jorkšīras terjeri, špici, toiterjeri - suņi, ko cilvēki labprāt izmanto kā greznumlietiņas, maksājot par tām labu naudu. Ar pieticīgiem vai viltotiem papīriem tādi sludinājumu portālos tiek tirgoti virs 200 eiro. Kaimiņi izsauca pašvaldības policiju un suņus konfiscēja - nogādājot patversmē. Jau sākotnēji tika paziņots, ka pašvaldības administratīvais lēmums sagaidāms trīs mēnešu laikā, un tālāk jau šī Iļģuciema četrkājainā kompānija juridiski pārtapa par valsts problēmu, par kuras risināšanu atbild Nodrošinājuma valsts aģentūra un Valsts ieņēmumu dienests. Līdz galīgā lēmuma pieņemšanai valstij piekritīgā manta tiek uzglabāta pie komersanta, ar ko noslēgts līgums, proti, dzīvnieku patversmē. Noteikumi paredz, ka dzīvnieki jāpārdod, bet, ja tas nav iespējams - Valsts ieņēmumu dienests valstij piekritīgos dzīvniekus bez maksas nodod kādai ieinteresētai iestādei vai komersantam, kura glabāšanā atrodas manta. Konkrētajā gadījumā valsts nav mēģinājusi pārliecināties, vai šos suņus ir iespējams pārdot, atgūstot kaut daļu līdzekļu. Līdz pat 24. septembrim suņu uzturēšanu patversmē apmaksāja Nodrošinājuma valsts aģentūra. Cenu aptauja nav notikusi. Toties patversme konfiscētos suņus tagad drīkst tirgot nost.
Dzīvnieku interesēs sistēmas maiņa
Pirmie divi Iļģuciema suņuki pārdoti 25. septembrī. Vienalga, lai kā arī sauc šo maksājumu - par adopcijas naudu, līdzmaksājumu, kompensāciju vai ziedojumu, valstij piekritīgās mantas jaunais īpašnieks nopērk suni no patversmes faktiski par tādu pašu naudu, kā būtu samaksājis nekrietnajai dzīvnieku pavairotājai. Sociālajos tīklos, atbildot uz jautājumu par izmaksām, patversme paskaidro: «Mazos konfiscētos suņus grib adoptēt ļoti daudzi. Paturam tiesības izvēlēties no tiem, kuri šķiet atbildīgi un gatavi palīdzēt patversmei. Līdzmaksājums 300 eiro par šķirnes suni, kur vairāki gribētāji, ir tāpēc, lai ir par ko uzturēt lielos, ne tik smukos un seniorus.» Tas, ka patversmēm jāpelna, lai dzīvnieku aprūpes bizness darbotos, ir pašsaprotami. Taču nav normāli, ka dzīvniekiem tik ilgs laiks jāpavada patversmē, lai gan ir cilvēki, kas tos nekavējoties grib ņemt mājās.
Latvijas Veterinārārstu biedrība atzīst: «Dzīvnieku interesēs būtu esošās sistēmas maiņa. Šobrīd visos tās posmos dzīvnieks tiek padarīts par upuri. Vispirms viņš ir upuris pie pavairotāja, pēc tam atkārtoti kā upuris nereti tiek izmantots ne visai caurspīdīgajā patversmju «biznesā». Dzīvniekam maksimāli ātri būtu jānokļūst pie jaunā saimnieka, taču tā vietā viņš mēnešiem tiek «uzglabāts», līdz administratīvā lēmuma pieņemšanai. Tāpēc lietās, kurās iesaistīti dzīvnieki, lēmumi būtu jāpieņem ārpus kārtas kā prioritāri.»
VID un suņu matemātika
Arī Valsts ieņēmumu dienests atzīst, ka saimnieciskais izdevīgums nevar būt vienīgais kritērijs, ja runa ir par dzīvām būtnēm - tās nevar kaut kur ilgstoši glabāties un gaidīt. Tomēr valstij piekritīgās mantas pārdošana tiek realizēta tikai pie nosacījuma, ka tas ir saimnieciski izdevīgi, proti ieņēmumi pārsniegs izdevumus. No VID sniegtā skaidrojuma izriet, ka suņu tirdzniecība valstij nav ienesīgs bizness. Pieņemot lēmumu par cenu aptauju, dienestam piecu dienu laikā dzīvnieks jāņem savā uzskaitē, jākompensē patversmei dzīvniekā ieguldītie līdzekļi un jāsedz turpmākās uzturēšanas izmaksas. Turklāt par iepriekšējo pansiju jau ir samaksājusi Nodrošinājuma valsts aģentūra. Summas adekvātas tirgum. Konkrētajā patversmē, kas uzņēmusi Iļģuciema suņu kompāniju, diennakts uzturēšana atkarībā no suņa izmēra ir 3 līdz 5 eiro. Pirmreizējā klīniskā apskate 25 eiro. Vakcīnas, čips un pase vēl 35 eiro. Tātad, lai izņemtu dzīvnieku no patversmes, kā minimums 60 eiro jāsamaksā plus vēl dienasnauda. VID līdzšinējā prakse liecinot, ka no lēmuma pieņemšanas brīža līdz mantas nodošanai izsoles uzvarētājam vismaz četras nedēļas paiet, un tad jau suns izmaksā ap 140 eiro. Savukārt aptaujās dalībnieku atsaucība esot niecīga, un, piemēram, piedāvātās summas par Jorkšīras terjeram līdzīgiem suņiem cenu aptaujās nepārsniedz 40 eiro. «Tāpēc saimnieciski izdevīgāk dzīvniekus ir nodot ar pārņemšanas brīdi bez maksas personai, kuras glabāšanā atrodas dzīvnieki, jo tas nerada papildu izdevumus valsts budžetam,» rezumē VID.
Tāda ir valstij piekritīgās dzīvās mantas apsaimniekošanas shēma un matemātika, kas patversmēm nodrošina ienākumus, budžetam izdevumus, bet nekrietnu saimnieku izmantotiem dzīvniekiem ilgstošu atrašanos vietā, kur viņiem nebūtu jāatrodas, - patversmē.
