Skolēnu vidējais rezultāts centralizētajā eksāmenā matemātikā turpina kristies arī šogad, sasniedzot zemāko rādītāju pēdējā desmitgadē. 2018./2019. mācību gadā skolēni valsts pārbaudījumā matemātikā vidēji uzrādījuši 32,7% rezultātu, kas ir par 1,9 procentpunktiem mazāk nekā pagājušajā gadā. Neatkarīgā izglītības biedrība aicina vērst uzmanību uz šo problēmu un norāda, ka atbildība jāuzņemas Valsts izglītības satura centram (VISC). Tāpat biedrība aicina VISC veidot konkrētu rīcības plānu, kas balstīts eksāmenu rezultātu analīzē. Gan datiem, gan secinājumiem, gan rīcības plānam jābūt publiski pieejamam, lai skolas tos varētu izmantot rezultātu uzlabošanai.
Eksāmenu rezultāti liek apšaubīt pedagogu profesionalitāti un bērnu spējas, tomēr biedrības pārstāvji ir pārliecināti, ka bērnu un pedagogu spējas nemazinās. Katru gadu eksāmenu rezultāti pasliktinās, tomēr no VISC vai Izglītības un zinātnes ministrijas neseko nekāda konkrēta rīcība, tāpēc rodas jautājums- cik tālu situācijai jānonāk, lai kāds beidzot sāktu celt trauksmi?
Limbažu novada ģimnāzijas direktore, pedagoģe Gunta Lāce norāda: "Man šogad ir grūti izteikties par eksāmenu, jo arī manas klases skolēnu vidējie rezultāti bija ievērojami zemāki par jebkuriem citiem manā karjerā. Neraugoties uz to, lielākā daļa klases skolēnu izvēlējušies studēt STEM jomā, un mana 30 gadu pieredzē balstītā intuīcija apgalvo, ka viņi ir šīm studijām pietiekami labi sagatavoti, lai gan eksāmena rezultāts liecina pretējo. Šobrīd cenšos rast skaidrojumu, kāpēc eksāmenā to skolēnu rezultāti, kuri stundās risināja gandrīz katru manis piedāvāto problēmu, būtiski neatšķīrās no ievērojami vājāku prasmju skolēnu rezultātiem? Atbildes un risinājumi jāmeklē skolotājiem, piemēram, Latvijas Matemātikas skolotāju asociācijas konferencē, panākot, ka VISC viņos ieklausās kā līdzvērtīgos procesa dalībniekos. Uzlabojuma nebūs, kamēr skolotāji rezultātos vainos skolēnu motivāciju un eksāmena saturu, bet VISC turpinās apgalvot, ka ar eksāmena saturu viss ir kārtībā, jo rezultātu sadalījums veido samērā glītu Gausa līkni."
Neatkarīgā izglītības biedrība aicina VISC izvērtēt - vai eksāmenu saturs atbilst tam, ko māca skolās, un pārdomāt, kam uzticēt eksāmenu sastādīšanu un labošanu?
"Šķiet, ka matemātikas skolotājiem šobrīd trūkst vienotas nostājas attiecībā par to, ko un kā mācīt vidusskolēniem matemātikas stundās. Katru gadu eksāmenā kāds standarta uzdevums tiek aizstāts ar nestandarta uzdevumu, bet skolotājiem netiek piedāvāts nekāds metodisks līdzeklis uzdevumu veidošanā. Plašākai auditorijai tiek pausts, ka viss tiek atstāts skolotāju pašu ziņā. Skolotājiem tiek piedāvāta paraugprogramma, pēc kuras strādāt, bet trūkst augstākā izziņas līmeņa domājamo uzdevumu, kurus piedāvāt mācību stundās. Visbiežāk tieši matemātikas skolotāji ir tie, kuri strādā ar ļoti lielu stundu skaitu nedēļā, būdami pārslogoti. Papildus spriedzi rada arī "uzliktais" pienākums - sagatavot skolēnus obligātajam eksāmenam. Matemātikas skolotājiem noteikti palīdzētu izstrādāts metodiskais materiāls, kurā tiktu piedāvāti "interesantie" uzdevumi matemātikas stundām," uzsver pedagoģe un Neatkarīgās izglītības biedrības biedre Inguna Granta.
Biedrība norāda, ka eksāmenu rezultātu analīzei ir jābūt pieejamai publiski, katram uzdevumam analizējot konkrētas prasmes. Tāpat jāstrādā pie skolotāju izglītības un jāatceras, ka nedrīkst atstāt novārtā sākumskolu un pamatskolu - ir jāizprot sakarības un pēctecība, matemātikā nedrīkst neko izlaist.
