Auziņš: Jaunās LU rektora vēlēšanas neradīs nekādas diskusijas

 
©Dāvis Ūlands/F64

Jaunās Latvijas Universitātes (LU) rektora vēlēšanas notiks atbilstoši visām normām un neradīs nekādas diskusijas, tādu pārliecību intervijā Latvijas Televīzijai pauda LU Senāta priekšsēdētājs, bijušais universitātes rektors Mārcis Auziņš.

Viņš atgādināja, ka notiek darbs pie iekšējās dokumentācijas sakārtošanas, lai neviens nevarētu pārmest, ka rektors ievēlēts neatbilstoši.

11. oktobrī par šiem dokumentiem lems Satversmes sapulce, un pozitīva lēmuma gadījumā pēc tam tiks sludinātas vēlēšanas. Auziņš pieļāva, ka no tā brīža varētu paiet vēl vismaz daži mēneši līdz LU tiktu pie jauna rektora.

Universitātes Senāta vadītājs atzina, ka iepriekšējās vēlēšanās bija gan daudz precīzāk jāseko juridiskām procedūrām, gan arī cilvēcīgām. Proti, viņš uzskata, ka brīdī, kad puse Satversmes sapulces dalībnieku nenobalsoja par nevienu no pretendentiem, bija nepareizi pasludināt kādu par ievēlētu.

"Ja mēs to nebūtu darījuši, būtu aiztaupījuši Latvijas Universitātei ļoti daudz nepatīkamu situāciju," pārliecināts Auziņš.

Vaicāts, vai viņš varētu pretendēt uz LU rektora amatu, Auziņš to noliedza, uzsverot, ka ir jānāk jaunam rektoram.

Jau vēstīts, ka valdība augusta beigās pēc ilgām diskusijām nolēma neapstiprināt Indriķi Muižnieku LU rektora amatā, jo Izglītības un zinātnes ministrijas skatījumā rektora vēlēšanās ir pārkāpta Augstskolu likumā un likumā "Par Latvijas Universitātes Satversmi" noteiktā LU rektora ievēlēšanas kārtība un noteikumi.

Ministri pieņēma lēmumu un ņēma vērā partijas "KPV LV" ministru speciālo viedokli, kuri nebija gatavi atbalstīt IZM sagatavoto rīkojuma projektu par Muižnieka neapstiprināšanu LU rektora amatā. Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) uzsvēra, ka valdība nevar būt arbitrāžas tiesa, savukārt ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) sliecās atbalstīt LU studentu pausto, kuri aizstāvēja augstskolas autonomijas principu.

Prasot atcelt valdības izdoto administratīvo aktu, Muižnieks ir vērsies Administratīvajā rajona tiesā. Viņš arī lūdzis noteikt pagaidu liegumu jauna rektora ievēlēšanai, kas nozīmētu, ka līdz strīda izšķiršanai pēc būtības LU nevarētu tikt pie jauna rektora. Tāpat viņš apsver iespēju vērsties Satversmes tiesā, apstrīdot Augstskolu likumā noteikto ierobežojumu viņam atkārtoti piedalīties LU rektora vēlēšanās.

Par LU rektora pienākumu izpildītāju ir iecelts Gvido Straube. Viņš atzinis, ka pats uz rektora amatu kandidēt neplāno.