Spiegošanā apsūdzētajam LDz meistaram būs jāizcieš 3 gadu cietumsods

Augstākā tiesa (AT) noraidījusi spiegošanā Krievijas labā apsūdzētā AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) ceļu meistara Aleksandra Krasnopjorova advokāta kasācijas sūdzību un tas nozīmē, ka vīrietim jāizcieš trīs gadu un divu mēnešu cietumsods, informē AT.

Tagad par AT lēmumu tiks informēta pirmās instances tiesa, lai nodrošinātu sprieduma izpildi. LETA jau rakstīja, ka faktiski apsūdzētajam cietumā būs jāpavada mazāks laiks, jo saskaņā ar likumu soda termiņā tiek ieskaitīts apcietinājumā pavadītais periods. Viņš pēc aizturēšanas apcietinājumā atradās no 2016.gada oktobra līdz 2018.gada janvārim. Tāpat vīrietim kā ikvienam notiesātajam par labu uzvedību cietumā būs iespēja lūgt pirmstermiņa atbrīvošanu.

Ar personas nogādāšanu ieslodzījuma vietā nodarbosies Valsts policija.

AT atzinusi, ka Zemgales apgabaltiesa, iztiesājot krimināllietu, nav pieļāvusi Krimināllikuma vai Kriminālprocesa likuma pārkāpumus, un arī apsūdzētā aizstāvja kasācijas sūdzībā nav izklāstīti tādi argumenti, kas varētu būt par pamatu apelācijas instances tiesas nolēmuma atcelšanai.

Prokurore Zinta Meija ar prokuratūras preses sekretāres Lauras Majevska aģentūrai LETA teica, ka pauda apmierinātību ar tiesas lēmumu un norādīja, ka šāds lēmums būs labs pamats tiesu praksei par līdzīgiem noziegumiem. Prokurore apelācijas instancē lūdza tiesai apsūdzētajam piespriest trīs gadus un četrus mēnešus cietumā.

Jau ziņots, ka Zemgales apgabaltiesa pagājušā gada beigās Krasnopjorovam kā sodu noteica brīvības atņemšanu uz trim gadiem un diviem mēnešiem un probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.

Pirmajā instancē Krasnopjorovam tika piespriests cietumsods uz vienu gadu un sešiem mēnešiem, 60 stundu piespiedu darbs un probācijas laiks uz vienu gadu un sešiem mēnešiem. Tomēr Zemgales apgabaltiesa nolēma atcelt Zemgales rajona tiesas 2018.gada 29.maija spriedumu daļā par noteikto sodu, nosakot viņam brīvības atņemšanu uz trim gadiem un diviem mēnešiem un probācijas uzraudzību uz diviem gadiem. Soda termiņā ieskaitīts apcietinājumā pavadītais laiks no 2016.gada oktobra līdz 2018.gada janvārim.

Pirmās instances spriedumu lietā bija pārsūdzējusi gan apsūdzētā, gan apsūdzības puse.

Prokuratūra iepriekš aģentūru LETA informēja, ka no 2015.gada 21.oktobra līdz 2016.gada 23.septembrim apsūdzētais, būdams LDz darbinieks, Jelgavas dzelzceļa stacijas sliežu ceļu atbildības teritorijā regulāri, sistēmiski un mērķtiecīgi nodarbojās ar neizpaužamu militāra rakstura ziņu un komercnoslēpumu nelikumīgu vākšanu Krievijas uzdevumā, pēc kā iegūto informāciju nodeva Krievijā esošai kontaktpersonai.

Apsūdzētais, pārfilmējot no LDz videonovērošanas sistēmām tiešsaistes režīmā un video arhīviem, nelikumīgi ieguva ziņas par NATO militārās tehnikas pārvietošanos Latvijas teritorijā, norādīja Sutugina.

Nelikumīgi vākto, iegūto un pavairoto informāciju un neizpaužamās ziņas, apsūdzētais elektroniskā formātā nosūtīja Krievijā esošai kontaktpersonai, kas pārstāvēja un darbojās Krievijas interesēs.

Apsūdzētais bija iegādājies un savā darba vietā - LDz piederošās nedzīvojamās ēkas kabinetā, apzinoties, ka viņam nav attiecīgas atļaujas, nelikumīgi glabāja rūpnieciski izgatavotu rokas granātu sprādziena imitācijas uzspridzinātāja imitācijas daļu. Tā ir pieskaitāma pie militārās pirotehnikas un satur rūpnieciski izgatavotu svaidošo sprāgstvielu - dūmu pulveri 2,7 gramu apmērā.

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ierosinātas un līdz tiesai nosūtītas trīs krimināllietas par spriegošanu Krievijas labā. Visas lietas pirms apsūdzību celšanas izmeklēja Valsts drošības dienests (Drošības policija).

Viena no lietām ir pret minēto Krasnopjorovu. Otra lieta ir pret Juriju Stilvi, kuram pērn augustā Vidzemes rajona tiesa Madonā par spiegošanu Krievijas labā piemēroja trīs gadu nosacītu brīvības atņemšanu un atbrīvoja tiesas zālē. Viņš apcietinājumā atradās kopš pagājušā gada decembra un sodā ieskaitīts šis apcietinājumā pavadītais laiks. Stilves lietā apelācijas sūdzība vai protests netika iesniegts un spriedums stājies spēkā pērn augustā.

Savukārt patlaban Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā tiek skatīta krimināllieta, kurā par spiegošanu Krievijas izlūkdienesta uzdevumā un citiem noziegumiem apsūdzēta bijusī Latvijas Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centra amatpersona Oļegs Buraks.

Saeimā šodien apstiprinātajā Nacionālās drošības koncepcijā teikts, ka darbu pret Latviju īsteno vairāku valstu izlūkošanas un drošības dienesti. Būtiskāko apdraudējumu NATO un Eiropas Savienības dalībvalstu kolektīvajai drošībai, kā arī Latvijas valsts nacionālajai drošībai un interesēm rada Krievijas specdienesti.