Pagaidām ticamākais rezultāts Saeimā gatavotajai dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanai Latvijā šķiet tāds, ka depozīta sistēma attieksies uz vienu no desmit pudelēm, kādās Latvijā tiks tirgoti dzērieni.
Terminoloģiski kā Iepakojuma likuma grozījumu pieņemšana noformētā depozīta ieviešana Latvijā izskatās tuvu nobeigumam, jo Saeimas tautsaimniecības komisijā rit likumprojekta gatavošana izskatīšanai Saeimā trešajā, t.i., galīgajā lasījumā. Pirms nedēļas komisija sāka šim lasījumam iesniegto 83 likumprojekta grozījumu izskatīšanu, kas nākamajā nedēļā turpināsies, bet diez vai beigsies. Lieku reizi tiek apliecināts, ka tas, kas vieniem ir atkritumi, citiem ir zelta un dimanta raktuves, par kuru izmantošanu notiek sīva cīņa. Ja tajā nenotiks pilnīgi neparedzēti pavērsieni, tad likums tiks pieņemts līdz Ziemassvētkiem, un cīnītāji pārcelsies uz Ministru kabinetu ietekmēt likuma izpildei pakārtoto valdības noteikumu saturu.
Atkritumu apsaimniekošanas naudas dalīšanā neiesaistītos cilvēkus var pārsteigt jau tas, ka iemaksāt un atgūt depozīta naudu par pudeļu nodošanu viņi varēšot tikai no 2022. gada 1. februāra. Tā tomēr ir pārāk tāla nākotne, ja salīdzina, pirmkārt, ar sabiedrības pieprasījumu pēc depozīta sistēmas un, otrkārt, ar ažiotāžu ap šo sistēmu. Kad tajā vai citā datumā sistēma tik tiešām tiks iedarbināta, cilvēkiem var nākties ilgi meklēt depozīta pudeles starp daudzām citām pudelēm, uz kurām nekāds depozīts neattieksies. Jautājums, kāpēc vispār vajadzīga šāda darbības imitācija, kas konsekventi turpina iepriekšējās darbības imitācijas, pēdējo piecpadsmit gadu laikā sešas reizes sacerot un atmetot likumu vai Ministru kabineta noteikumus par depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā.
Atbilde ir tāda, ka tagadējo imitāciju diktē Eiropas Savienības normas par savākto atkritumu īpatsvara minimumiem dažādiem iepakojuma veidiem. 2025. gadā Latvijai jābūt spējīgai savākt - atskaitīties par to, ka savākti tiekot 77% no šeit pārdotajām PET (plastmasas) pudelēm. Bez depozītsistēmas norma noteikti nav izpildāma, bet par mērķa sasniegšanu ar depozītsistēmu tagadējā veidā vērtējumi ir dažādi. Latvija gatavojas nokopēt depozītsistēmu no tā, līdz kam depozītsistēma ir nonākusi vai līdz 2022. gadam vēl nonāks Igaunijā. Igauņu oficiālā versija ir tāda, ka viņi ir iemācījuši pudeļu pieņemšanas automātiem atšķirt un nepieņemt Latvijā bez depozītmaksas pārdotās pudeles, bet tik un tā atrodas lielībnieki (?), kuri protot savas pudeles šiem automātiem iemānīt, un ir dzirdēti skaidrojumi, ka igauņiem šīs pudeles īstenībā vajadzīgas, lai uzrādītu augstāku savākto pudeļu procentu.
Jaunā imitācija ir sliktāka par iepriekšējām tādā nozīmē, ka prasīs naudas ieguldījumus pudeļu pieņemšanas sistēmā. Atkal jāliek jautājuma zīmes, vai tie būtu 25 miljoni eiro par 1000 pieņemšanas automātiem par 25 000 eiro gabalā un visi tālākie izdevumi šīs sistēmas darbināšanai. Tomēr izdevumi vieniem būs ienākumi citiem. Ir versija, ka Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas pārmešanos no depozīta apkarotājiem par pretendentiem uz galveno lomu depozīta ieviešanā nosakot vēlme piepelnīties vispirms ar Norvēģijā ražotu pudeļu pieņemšanas automātu izplatīšanu un tālāk ar to ekspluatāciju.
Latvijas uzņēmēji jau ir likuši pretī kaut tikai prototipu līmenī divus citus automātus, kas šeit konstruēti, samontēti un programmēti. Pilnīgi pabeigtus automātus to autori šobrīd piedāvāt nevar, jo nav taču likuma un valdības noteikumu ar prasībām, kādiem šiem automātiem jābūt. 18. septembrī Neatkarīgā iepazīstināja ar Rīgā, Doma laukumā prezentētu automātu, ko radījuši iekārtu ražošanas uzņēmums Peruza un informācijas tehnoloģiju uzņēmums WeAreDots. Šī aparāta virzīšanai pieslēdzies atkritumu apsaimniekošanas organizēšanas uzņēmums Zaļais punkts un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums Eco Baltia grupa ar Māri Simanoviču, kurš līdz pēdējam laikam uzstājās pret depozīta sistēmu. Vēl cita iekārta radīta bīstamo atkritumu apsaimniekošanā specializētā uzņēmuma BAO un Zaļās jostas paspārnē. Abu Latvijā radīto iekārtu ideja ir palielināt automātiski pieņemamo iepakojuma veidu dažādību. Lozunga līmenī Saeimas tautsaimniecības komisija to noraidījusi, bet precīzā līnija starp sistēmai atbilstošām un neatbilstošam pudelēm nav novilkta.
Cienīgs sāncensis pārtikas uzņēmumu federācijai ir izrādījušās pārtikas lielveikalu ķēdes, kas depozīta jautājumā pārstāv arī mazāko tirgotāju intereses. Šī grupa ir tuvu tam, lai panāktu depozīta sistēmas pārvaldīšanas sadalīšanu starp dzērienu ražotājiem un tirgotājiem, par šķīrējtiesnesi pieņemot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju. Kā trešais pretendents uz vietu sistēmas pārvaldīšanā pieteikušies atkritumu pārstrādātāji, kurus ražotāji un tirgotāji savā pulciņā bez pretošanās nepieņems. Tirgotāju lozungs skan: «Lai iespējami maz sabiedrības līdzekļu tiktu iesaldēti sistēmā», bet būtu labi dzirdēt no viņiem konkrētākus priekšlikumus, kā tieši veidot sistēmu, kas apstrādās lielu daudzumu iepakojuma bez kosmiskām izmaksām. Tirgotāji tikai brīdina, ka uzturēt iepakojuma pieņemšanas punktu labā higiēniskā kārtībā bez smakām, grauzējiem un aizdomīgu ļaužu pulcēšanās nevar būt ļoti lēti.
