Lai gan komentāros Eiropas Komisijai nosūtītajam biotopu ziņojumam pausts pesimisms un dziļa paškritika, ka Latvijas zaļums esot tikai mīts, Latvijas dabā kopš 2013. gada vērojami būtiski uzlabojumi. Skaitļi liecina, ka labāk jūtas gan biotopi, gan dzīvnieku un augu sugas.
Kopējā novērtējuma tabulā joprojām ir daudz sarkanās krāsas, kas apzīmē sliktu aizsardzības stāvokli, tomēr būtiski pieaudzis dzeltenās krāsas daudzums, kas ir nepietiekamas aizsardzības indikators, un sugām vairāk arī zaļās krāsas - tā nozīmē labvēlīgu aizsardzības stāvokli. Tātad uz globālās klimata panikas fona Latvija var sevi uzslavēt - vismaz dabas aizsardzībā esam panākuši būtisku progresu. Ziņojums ir ievērojami optimistiskāks, nekā vēl nesen tika prognozēts.
Drāmu izraisīja krīze
2013. gada ziņojumā secinājumi bija dramatiski - piemēram, mežu stāvoklis pat bija atzīts par simtprocentīgi sliktu un nelabvēlīgu. Tomēr te jāņem vērā divas būtiskas nianses. Toreiz valstī bija ekonomiskā krīze un vides monitoringam līdzekļi bija maksimāli apcirpti. Otrkārt - vides izvērtējums tika pirkts ārpakalpojumā, un secinājumu izstrādē piedalījās savos viedokļos visai radikāli noskaņotas sabiedriskās organizācijas un ekspertu grupas.
Šogad Eiropas Komisijai iesniegto pārskatu veidojusi Dabas aizsardzības pārvalde, un skatījums ir daudz reālistiskāks, uz ievērojami lielāku informācijas daudzumu balstīts. Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode atzīst, ka tagad novērtējums tiek pamatots ar reāliem cipariem un skaitļiem, nevis tukšām emocijām. Izmantoti tiek arī lielajā dabas skaitīšanas projektā iegūtie dati.
Turpretim gatavojot iepriekšējo ziņojumu, ekspertiem trūcis informācijas, kas notiek ārpus aizsargājamām dabas teritorijām, un nebija pamata uzskatīt, ka notiek kas labs. Tādēļ arī attiecībā uz daļu biotopu vērtējums tika pavilkts uz leju, kas izraisīju tālāku politisku ķēdes reakciju. Organizācijas OECD izvērtējumā Latvija tika bargi un nepamatoti kritizēta par nepietiekamu vides aizsardzības politiku.
Šneidera mizmīlis glābts!
Vides izvērtējumos daudz ko ietekmē arī pašas dabas untumi un ekspertu zināšanas. Piemēram, tāds kukainītis kā Šneidera mizmīlis iepriekš tika novērtēts kā slikti aizsargāts tā vienkāršā iemesla dēļ, ka eksperti nemācēja to atrast. Tagad iemācījušies, un izrādās, ka šī suga Latvijā nemaz tik reta nav. Attiecīgi aizsardzības stāvoklis patiesībā ir labāks. Savukārt degumu vaboles dzīves kvalitāti būtiski uzlabojuši pēdējos sešos gados bieži notikušie mežu ugunsgrēki. No tā secināms, ka daļa dabas katastrofu dabai tikai palīdz.
Savukārt cilvēks palīdz tām sugām un biotopiem, kas atkarīgi no saimnieciskās darbības. Labs piemērs tam ir Ādažu virsājs. Vasarā militārajā poligonā teju katrās mācībās, kur tiek izmantota munīcija, sausie virši aizdegas un caur to arī atjaunojas. Vēl neliela piepūle jāveltī citviet valstī, kur virši sastopami, un tad jau nākamajā ziņojumā varēs rakstīt, ka šīs dzīvotnes aizsardzības stāvoklis vērtējams kā labs.
Par pļavām vēl jārūpējas
Ja salīdzina ar iepriekšējo ziņojumu, sugu stāvoklī konstatējams nozīmīgs uzlabojums. Labvēlīgā stāvoklī esošo skaits pieaudzis no 28% uz 41%. Attiecīgi samazinājies sliktā un nepietiekamā stāvoklī esošo skaits. Biotopu sadaļā savukārt 12% dzīvotņu no sliktā stāvoklī esošām pakāpušās pie nepietiekamā aizsardzības stāvoklī esošām. Būtisks uzlabojums mežiem un purviem. Pļavas gan joprojām novērtētas kā īpaši apdraudētas. Dabas aizsardzības pārvalde vēsta, ka šobrīd dabisko zālāju dzīvotnes Latvijā izzūd visstraujāk. Vienlaikus pieaug apsaimniekoto bioloģiski vērtīgo zālāju īpatsvars. To, ka stāvokli ir iespējams salīdzinoši ātri uzlabot, parāda Igaunijas piemērs. Arī viņu pļavas bija sliktā stāvoklī, bet, mērķtiecīgi piecu gadu garumā tās atjaunojot, stāvoklis būtiski uzlabojies.
Kas izriet no ekspertu secinājumiem, un kādas administratīvas sekas būs jaunajam ziņojumam par vides aizsardzības stāvokli Latvijā? Gita Strode skaidro, ka šis dokuments noder par pamatu turpmākai lēmumu pieņemšanai Latvijā, saskaņojot vides aizsardzības un tautsaimniecības intereses. Savukārt Eiropas Savienības līmenī no ziņojuma lielā mērā būs atkarīga fondu naudas plūsma vides aizsardzības pasākumiem un arī lauksaimniecībai. Runa ir gan par ES vides programmas Life naudu, gan lauku attīstības programmu un tā dēvētajiem zaļināšanas pasākumiem. Kura suga vai biotops ir sliktākā aizsardzības stāvoklī, tā aprūpei nauda būs pieejama, un attiecīgi mazāk naudas pasākumiem, kas šīs dzīvotnes apdraud.