Noraidīts prokurors t.s. Trasta komercbankas krimināllietā
Atrisināts viens no jautājumiem, kas bremzēja t.s. Trasta komercbankas likvidācijas lietas iztiesāšanu – vakar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis Imants Dzenis apmierināja pieteikumu par noraidījumu valsts apsūdzības uzturētājam, prokuroram Uldim Cinkmanim.
Pirmo pieteikumu par noraidījumu prokuroram lietas iztiesāšanas sākumā šā gada janvārī tiesa noraidīja. Otro, kurš tika pieteikts septembra sākumā, tiesa vakar apmierināja. Kā varēja noprast no tiesneša reakcijas, arī viņa izpratnē prokurors, pildot savus profesionālos pienākumus, izrādījis nepieļaujamu nolaidību, atstājot krimināllietās materiālos ar krimināllietu nesaistītu personu sensitīvos datus. Turklāt tiesas sēdēs atklājās, ka daļa krimināllietas vēl atrodas pirmstiesas izmeklēšanā.
To, ka krimināllietā patiesi iestrādātas daudzas būtiskas nejēdzības, apliecināja arī vairākkārtēja tiesneša nopūta tiesas zālē: «Cik gadus strādāju, bet tā vēl nekad nav bijis.»
Vismaz trīs tiesas sēdēs tika risināts jautājums par to, kā novērst ar krimināllietu nesaistīto personu sensitīvu datu nonākšanu procesa dalībnieku un citu personu rokās. Lietas materiālos prokurors iekļāvis, piemēram, elektroniskās sarakstes ar ārstiem, advokātiem, finanšu informāciju, mazu bērnu fotogrāfijas un pat ar nezināmu kaiti sasirguša dzimumorgāna attēlu un visai intīmu video no pirts.
Aizstāvju un apsūdzēto lūgumu pamatojumos izskanēja aizvainojums par U. Cinkmaņa attieksmi pret pieļautajām kļūdām. Tā vietā, lai atzītu kļūmes un izrādītu interesi to novēršanā, viņš tiesai un procesa dalībniekiem paziņoja, ka pierādīšanā izmantos pilnīgi visus krimināllietā esošos pierādījumus, ar to liekot saprast, ka arī krimināllietai pievienotie ar to nesaistīto personu sensitīvie dati tiks izmantoti apsūdzēto vainas pierādīšanā.
Septembra sākumā uzņēmēja Māra Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs pieteica noraidījumu U. Cinkmanim. To viņš gan pamatoja ar radušos acīmredzamo prokurora personisko interešu konfliktu pret M. Sprūdu. Pēc J. Rozenberga teiktā, pamatu interešu konfliktam licis šā gada 8. augusta Ģenerālprokuratūras virsprokurores Viktorijas Opincānes lēmums daļēji apmierināt M. Sprūda iesniegto sūdzību par U. Cinkmani. M. Sprūda iesnieguma pārbaudes ietvaros Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajā prokuratūrā veikta dienesta pārbaude par U. Cinkmaņa likumpārkāpumu, kas satur disciplināra pārkāpuma pazīmes. Savukārt lēmums par U. Cinkmaņa iespējami nelikumīgām darbībām ar M. Sprūda un citu kriminālprocesā iesaistīto personu datiem, tostarp par darbību vai bezdarbību, kā rezultātā izpaustas neizpaužamas ziņas, bija atstāts bez ievērības, un lēmums par šo iesnieguma daļu vēl neesot pieņemts.
Taču, kā norādīja J. Rozenbergs, jau tagad «prokurors Cinkmanis atrodas nepārprotamā personiskā konfliktā ar personu, kura īsteno aizstāvību, tas ir, manu aizstāvamo Māri Sprūdu». «Minētais konflikts izpaužas vairākos veidos. Konflikta rezultātā uz mana aizstāvamā Māra Sprūda iesnieguma pamata prokurors Cinkmanis ir saukts pie disciplināratbildības - viņa rīcības prettiesiskumu jau ir konstatējusi gan Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurore Gita Biezuma, gan arī tiesa. Konflikta rezultātā uz mana aizstāvamā Māra Sprūda iesnieguma pamata pret prokuroru Uldi Cinkmani varētu tikt veikts kriminālprocess. Konflikta rezultātā prokurora Cinkmaņa likumpārkāpumu dēļ ir pārkāptas mana aizstāvamā Māra Sprūda Latvijas Republikas Satversmes 96. pantā garantētās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un M. Sprūds de facto ir uzskatāms par cietušo no prokurora Cinkmaņa nelikumīgajām darbībām. Jānorāda, ka prokurora Ulda Cinkmaņa pārkāpumu dēļ ir prettiesiski izplatītas Sprūda un viņa ģimenes privātas fotogrāfijas. Pie šādiem apstākļiem jāatzīst, ka neatkarīgam un saprātīgam vērotājam no malas var rasties šaubas par valsts apsūdzības uzturētāja prokurora Cinkmaņa spēju turpmāk šajā krimināllietā objektīvi un bez aizspriedumiem pildīt savus pienākumus, jo mana aizstāvamā Māra Sprūda rīcības rezultātā Uldis Cinkmanis saukts pie likumā noteiktās atbildības par viņa pieļautajiem pārkāpumiem. Minētais var radīt prokuroram apzinātu vai neapzinātu vēlmi atriebties manam aizstāvamajam Mārim Sprūdam šajā krimināllietā, piemēram, grozot apsūdzību uz smagāku, turpinot uzturēt apsūdzību, kas objektīvi neapstiprinās, vai neatbalstīt pamatotus aizstāvības lūgumus. Tādējādi prokuroram varētu būt personiski motīvi neveicināt krimināltiesisko attiecību taisnīga noregulējuma panākšanu izskatāmajā krimināllietā,» cita starpā skaidroja J. Rozenbergs.
Advokāts arī uzsvēra, ka turpmākā prokurora piedalīšanās šajā krimināllietā nonāktu konfliktā ar Latvijas Prokuroru ētikas kodeksa normām. Tās pieprasa prokuroram objektīvi un taisnīgi pildīt savus pienākumus, ievērojot nevainīguma prezumpciju un personu vienlīdzību likuma un tiesas priekšā, kā arī pienākumu būt paškritiskam un spējīgam atzīt, labot savas kļūdas un atvainoties par neētisku rīcību.