Interesi par Latvijas aizsardzības spējām izrādot ne tikai Krievijas specdienesti

Interesi par Latvijas aizsardzības spējām un situāciju pierobežā izrāda ne tikai Krievijas, bet arī citu valstu specdienesti, teikts valdības šodien akceptētajā Nacionālās drošības koncepcijā, konkrētas valstis gan neminot.

Koncepcijā teikts, ka darbu pret Latviju īsteno vairāku valstu izlūkošanas un drošības dienesti. Būtiskāko apdraudējumu NATO un Eiropas Savienības dalībvalstu kolektīvajai drošībai, kā arī Latvijas valsts nacionālajai drošībai un interesēm rada Krievijas specdienesti, uzsvērts dokumentā.

Tāpat uzsvērt, ka Krievijas bruņotie spēki un militārā infrastruktūra, kas izvietota Eiropas stratēģiskajā virzienā, paredz arī militārajiem mērķiem pieskaņotu izlūkošanas un speciālo uzdevumu spēju attīstību, kas vērstas pret Latviju. Krievijas specdienestu darbība pret Latviju iekļaujas pret rietumvalstīm vērstā aktivitāšu kopumā.

Lai arī koncepcijā nav minēts, kuru citu ārvalstu specdienesti interesējas par Latviju, vēl šogad februārī koncepcijas sagatavošanā iesaistītais Valsts drošības dienests aģentūrai LETA apliecināja, ka pēdējo gadu laikā ir konstatēts Ķīnas izlūkdienestu aktivitāšu pieaugums Rietumvalstīs un tas liek pievērst lielāku uzmanību Ķīnas aktivitātēm arī Latvijā.

Cita Latvijas specdienesta - Satversmes aizsardzības biroja (SAB) - 2012.gada pārskatā teikts, ka pēdējos gados ar īpaši aktīvi ar Latvijā dzīvojošo kopienu strādā Baltkrievijas Valsts drošības komiteja un šo aktivitāšu mērķis ir kontrolēt, lai diaspora atbalstītu kaimiņvalsts režīmu.

Šodien valdībā pieņemtajā koncepcijā skaidrots, ka Krievijas specdienesti īsteno mērķtiecīgu un sistemātisku darbu, lai iegūtu izlūkošanas informāciju par būtiskākajiem Latvijas iekšpolitikas, ārpolitikas, drošības politikas, ekonomikas un enerģētikas politikas aspektiem, kā arī seko līdzi sociālajiem procesiem un sabiedrības noskaņojumam. Latvijas aizsardzības spējas, NATO rīcības stratēģija reģionā, alianses paplašinātā klātbūtne, kā arī ārējās robežas drošība un situācija pierobežā piesaista pastiprinātu Krievijas specdienestu interesi.

Līdztekus izlūkošanas informācijas vākšanai un aģentūras pozīciju stiprināšanai, Krievijas specdienesti veido ietekmes aģentu tīklu, veic ietekmes sviru izpēti un stiprināšanu, kā arī īsteno mērķtiecīgas ietekmes operācijas, lai Kremlim vēlamā veidā virzītu lēmumu pieņemšanu, sociālpolitiskos procesus un sabiedrisko domu, norādīts dokumentā.

Tāpat pieaug Krievijas spējas pielietot kompleksas ietekmes operācijas, kombinējot dažādas metodes. Šādās operācijās būtiska loma ir informatīvajai telpai un kibertelpai. Tematiski ietekmes pasākumi visbiežāk saistīti ar centieniem vājināt Latvijas pozīciju NATO un ES, šķelt šīs organizācijas, kā arī veicināt spriedzi Latvijas sabiedrībā, parādot Latviju kā iekšpolitiski vāju, etniski sašķeltu valsti. Uzsvars tiek likts arī uz iedzīvotāju neuzticību valsts varai un politikai. Ietekmes spējas tiek attīstītas ilgtermiņā ar mērķi tās aktivizēt pēc vajadzības konkrētu projektu ietvaros vai izveidojoties noteiktai situācijai, teikts koncepcijā.

Krievijas specdienesti mērķu un uzdevumu sasniegšanai izmanto daudzpusīgas darba metodes, darbu organizē, strādājot no savas valsts teritorijas, īslaicīgi ieceļojot Latvijā, izmantojot diplomātisko pārstāvniecību pozīcijas, aktīvi strādājot informatīvajā telpā, tostarp sociālajos tīklos. Tāpat pieaug tehniskās izlūkošanas spējas - kiberizlūkošana, signālu un datu pārtveršana. Šādi iegūta informācija var tikt izmantota aktīvo pasākumu un ietekmes operāciju īstenošanā, atzīmēts koncepcijā.

Valsts drošības iestāžu stratēģiskais mērķis ir nodrošināt apsteidzošu un preventīvu pasākumu kopumu, lai neitralizētu ārvalstu specdienestu radīto apdraudējumu Latvijas nacionālajai, kā arī NATO un ES kolektīvajai drošībai un interesēm. Dokumentā uzsvērts, ka prioritāriem uzdevumiem ir jābūt balstītiem uz esošās valsts drošības iestāžu darbības stiprināšanu un pilnveidošanu, atbilstoši pastāvošajiem apdraudējuma veidiem.

Ņemot vērā minēto, koncepcijā rosināts uzlabot valsts drošības iestāžu spēju attīstību un koordinētu sadarbību. Eksperti rosina turpināt valsts drošības iestāžu spēju stiprināšana gan personāla, gan tehnisko līdzekļu un inovatīvu darba metožu jomās.

Tiek norādīts, ka pretizlūkošanas darbībai jābūt virzītai ne tikai uz ārvalstu specdienestu darbinieku un to aģentūras atklāšanu un neitralizēšanu, kā arī valsts drošībai nozīmīgas informācijas un kritiskās infrastruktūras aizsardzību, bet arī uz ietekmes aģentu un ietekmes operāciju identificēšanu, tostarp medijos un sociālajos tīklos īstenotu aktīvo pasākumu atklāšanu.

Ņemot vērā ārvalstu specdienestu augsto interesi par Latvijas aizsardzības spējām un ārējās robežas drošību, kompleksi pretizlūkošanas pasākumi pastiprināmi vietās un objektos, kur koncentrēti Nacionālie bruņotie spēki un sabiedroto militārie spēki un infrastruktūra, Valsts robežsardzes struktūrvienības, kā arī pierobežas teritorijās. Pastiprināts pretizlūkošanas darbs jāīsteno attiecībā uz kritiskās infrastruktūras objektiem, teikts koncepcijā.

Koncepcijā arī teikts, ka arvien biežāk tiek fiksēti gadījumi, kad dažādi subjekti, tostarp privātpersonas, izmanto bezpilota sistēmas, tāpēc pieaug arī ar to izmantošanu saistītie izlūkošanas un drošības riski. Lai mazinātu potenciālo bezpilota sistēmu draudu apjomu, Latvijai ir jāattīsta šo ierīču kontroles, noteikšanas, atrašanas un to radīto draudu novēršanas mehānismi.

Valsts drošības iestādēm atbilstoši kompetencei jāstiprina sadarbība ar citām valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī nevalstisko un privāto sektoru, kas varētu sniegt ieguldījumu ārvalstu specdienestu darbību identificēšanā, un vispārējas noturības veidošanā. Eksperti rosina turpināt izglītojošo darbu arī ar sabiedrību kopumā, stiprinot izpratni un spēju atpazīt darbības, kas norāda uz slēpti īstenotām izlūkošanas darbībām vai ietekmes operācijām.

Tāpat Latvijas valsts drošības iestāžu sadarbība ar ES un NATO dalībvalstu partneriem ir būtisks līdzeklis ārvalstu specdienestu apdraudējuma apzināšanai, novēršanai un kolektīvās drošības stiprināšanai.

Vienlaikus valsts drošības iestādēm jānodrošina esošo valsts noslēpuma aizsardzību regulējošo normatīvo aktu regulāra pilnveidošana. Arī valsts iestāžu fiziskajiem objektiem jābūt atbilstoši pārvaldītiem.

Valdības šodien akceptētā koncepcija aizstās 2015.gadā pieņemto koncepciju. Premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) šodien minēja, ka valdības šodienas lēmums ir tikai pirmais solis, jo vēl koncepcija jāapstiprina Saeimai. Vēlāk uz koncepcijas pamata tiks izstrādāts Nacionālās drošības plāns.

Minēto koncepciju Kariņš paslavēja, uzsverot, ka tas ir labi sagatavots visaptverošs dokuments atbilstoši, kuram valdībai būs jāstrādā.

Savukārt iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) aicināja visus Latvijas iedzīvotājus publiski pieejamo koncepciju izlasīt. "Šis nav vienkārši konceptuāls ziņojums, kuru nolikt atvilktnē. Būtu nepieciešams ar to iepazīties un atcerēties, ka katrs Latvijas iedzīvotājs piedalās savas valsts aizsardzībā. Katram Latvijas iedzīvotājam būtu nepieciešams ikdienā ievērot drošības pasākumus un laikus pamanīt riskus, kas apdraud valsts drošību, un attiecīgi rīkoties drošības risku novēršanai," norāda iekšlietu ministrs.