Atsakās no ieceres apvienot Konkurences padomi un Regulatoru
Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu neapvienot Konkurences padomi (KP) un Sabiedrisko pakalpošanas regulēšanas komisiju (SPRK).
EM izskatīšanai Ministru kabinetā bija iesniegusi informatīvo ziņojumu par vienotas konkurences un regulācijas iestādes izveides iespējām.
Diskusijas par KP un SPRK apvienošanu sākās ekonomikas krīzes gados, kad 2009.gadā šādu priekšlikumu piedāvāja toreizējais ekonomikas ministrs Artis Kampars (V). 2018.gadā iepriekšējais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) aģentūrai LETA pauda, ka abu iestāžu apvienošana ir īstenojama un tas jāpaveic nākamajai valdībai. Savukārt pašreizējais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) aģentūrai LETA pauda, ka abas iestādes nebūtu jāapvieno, bet būtu jāpaplašina to funkcijas.
Izskatīšanai valdībā iesniegtajā EM ziņojumā norādīts, ka ministrija savulaik iniciēja ideju par abu iestāžu apvienošanu, lai galvenokārt meklētu risinājumus KP finansiālās neatkarības stiprināšanai, ņemot vērā faktisko situāciju iestādē ar hronisku finanšu resursu nepietiekamību pilnvērtīgai konkurences uzraudzības funkciju izpildei.
Pēc ministrijas sniegtās informācijas, KP un SPRK veic radniecīgas funkcijas, tomēr ir novērojamas būtiskas atšķirības iestādēm piešķirto resursu apmērā, proti, 2018.gadā 50 KP darbinieku atlīdzībām bija piešķirti 1 166 453 eiro, savukārt 121 SPRK darbiniekam - 4 001 183 eiro. Mēneša vidējā darbinieka bruto atlīdzība KP bija 1944 eiro, savukārt SPRK - 2755 eiro. Tiesa, ka KP darbība tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, savukārt SPRK darbība - no valsts nodevas par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu.
EM secinājusi, ka valsts nodeva par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu regulējamās nozarēs izmantojama vienīgi regulatora darbības nodrošināšanai, tāpēc abu iestāžu apvienošana pēc būtības nerisinās atalgojuma palielināšanas problēmu konkurences uzraudzības funkciju īstenotājiem.
Lai celtu atalgojumu konkurences uzraudzības funkciju īstenotājiem un tādējādi samazinātu profesionālāko darbinieku aizplūšanu uz privāto sektoru, KP atlīdzībām nepieciešamas papildus finansējums 2021.gadā ir 436 217 eiro, 2022.gadā - 592 865 eiro, bet 2023.gadā - 705 559 eiro.
Ņemot vērā izklāstītos apsvērumus, EM rosināja valdību atbalstīt priekšlikumu, ka KP un SPRK būtu saglabājams pašreizējais statuss, vienlaikus stiprinot KP finansiālo neatkarību. Līdz ar to jautājums par papildus finansējuma piešķiršanu KP tiks skatīts 2021.gada budžeta kontekstā.