Pieaug alkohola patēriņš: viens iedzīvotājs pērn vidēji patērējis 11.1 litru alkohola

Pērn turpināja pieaugt reģistrētā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju, liecina Slimību profilakses kontroles centra provizoriskie dati par reģistrētā absolūtā alkohola patēriņu.

Viens iedzīvotājs pērn vidēji patērējis 11,1 litru absolūtā alkohola, bet iedzīvotājs, kas vecāks par 15 gadiem - 13,2 litrus absolūtā alkohola. Vēl pirms gada vidēji viens iedzīvotājs bija patērējis 10,6 litrus absolūtā alkohola, bet, piemēram, 2010.gadā - 8,5 litrus.

Populārākie alkoholiskie dzērieni pērn bija - alus un stiprie alkoholiskie dzērieni. Provizoriskie dati liecina, ka uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju tika patērēti 5,3 litri alus un tikpat daudz stipro alkoholisko dzērienu. Alus patēriņš, salīdzinot ar 2017.gadu, nav mainījies, bet stipro alkoholisko dzērienu patēriņš pieaudzis par 0,2 litriem uz vienu iedzīvotāju.

Centra dati liecina, ka pēdējos divus gadus būtiski pieaudzis stiprā alkohola patēriņš, jo 2016.gadā uz vienu iedzīvotāju tika patērēti 4,5 litri šī alkohola. Patēriņš arī iepriekšējos gadus bijis zemāks - apmēram četri litri uz iedzīvotāju.

Kā ziņots, 1.augustā stājās spēkā Saeimas šī gada 8.jūlijā galīgajā lasījumā apstiprinātie grozījumi Akcīzes nodokļa likumā, kas paredz par 15% samazinot akcīzes nodokļa likmi stiprajam alkoholam. Grozījumi būs spēkā līdz 2020.gada 29.februārim.

Likumprojekta autori skaidroja, ka grozījumi ir nepieciešami, jo izmaiņas Igaunijas alkohola tirgū, samazinoties akcīzes nodokļa likmēm tajā, negatīvi ietekmēs Latvijas komersantu uzņēmējdarbību un alkoholisko dzērienu apriti, īpaši Igaunijas pierobežā. Finanšu ministrija prognozēja, ka šāda situācija negatīvi ietekmēs valsts budžetu 92 miljonu eiro apmērā, un, lai saglabātu konkurētspēju un iekšējo tirgu, likmi stiprajam alkoholam nepieciešams samazināt vismaz par 15%. Tādējādi negatīvo fiskālo ietekmi plānots samazināt līdz 32 miljoniem eiro.