Saeimas "Saskaņas centra" frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs atklātā vēstulē iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei (JL) aicina viņu virzīt grozījumus Pilsonības likumā, lai pilsonības iegūšanai netiktu izvirzīta prasība pēdējos piecus gadus nodzīvot Latvijā un tādējādi tiktu atvieglota nepilsoņu naturalizācija.
Urbanovičs norāda, ka Latvijā dzīvo daudzi nepilsoņu un pastāvīgo uzturēšanās atļauju saņēmušo ārvalstnieku, kuri uzskata Latviju par savu valsti. Apliecinot savu piederību šai valstij un vēloties aktīvi iesaistīties tās veidošanā, šie cilvēki izsakot vēlmi kļūt par Latvijas pilsoņiem, apgūstot latviešu valodu, himnu, Latvijas vēsturi un Satversmes pamatnoteikumus.
Tomēr daudzi no viņiem esot palikuši bez darba un esot spiesti meklēt darbu ārvalstīs, lai, līdzīgi kā Latvijas pilsoņi, nopelnītu iztiku sev un savām ģimenēm un nekļūtu par slogu Latvijas valstij. Tieši ekonomiskās krīzes izraisītā nepieciešamība uz laiku aizbraukt no Latvijas atņemot šiem cilvēkiem iespēju pretendēt uz Latvijas pilsonību. Aizbraucot darba meklējumos un paliekot tur strādāt ilgāk nekā sešus mēnešus, šie cilvēki, pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un Iekšlietu ministrijas ierēdņu domām, zaudē iespēju pretendēt uz Latvijas pilsonību, jo pēdējos piecus gadus viņu pastāvīgā dzīvesvieta nav bijusi Latvijā, norāda Urbanovičs.
Pilsonības likums nosaka, ka naturalizācijas kārtībā Latvijas pilsonību var iegūt vienīgi personas, kurām naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienā pastāvīgā dzīvesvieta ne mazāk kā piecus gadus ir bijusi Latvijā. Likumdevējs nav noteicis, ka personai naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienā pēdējos piecus gadus pastāvīgi jādzīvo Latvijā. Likumā ir vienīgi norāde par to, ka šo termiņu skaita no 1990.gada 4.maija, norāda Urbanovičs.
Ja personas pastāvīgā dzīvesvieta noteiktu laika posmu nav bijusi Latvija, šādā gadījumā persona varēs iesniegt lūgumu uzņemt viņu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā tikai pēc pieciem Latvijā pastāvīgi nodzīvotiem gadiem no brīža, kad persona atkārtoti ir izvēlējusies Latviju kā savu pastāvīgās dzīvesvietas valsti.
Urbanovičs uzskata par diskriminējošu šādu interpretāciju, kas nostāda nevienlīdzīgā situācijā cilvēkus pēc to pilsonības. Ja trūkumā nonākušie Latvijas pilsoņi neko nezaudē, aizbraucot strādāt ārvalstīs, tad Latvijas nepilsoņi zaudē tiesības iegūt Latvijas pilsonību.
Pašreizējā situācija ir grūta daudziem Latvijas iedzīvotājiem, tāpēc ir svarīgi, lai visi Latvijā dzīvojošie justu pret sevi vienādu attieksmi un valsts politika būtu vērsta uz to, lai Latvijas valstspiederīgie, kas vēlas dzīvot šajā valstī, varētu iegūt Latvijas pilsonību - šo noturīgo tiesisko saikni ar Latvijas valsti, norāda SC frakcijas priekšsēdētājs.
Tāpēc Urbanovičs aicina Mūrnieci kā politiķi, kura ir atbildīga par politikas īstenošanu pilsonības jautājumu apakšnozarē, izvērtēt līdzšinējo Pilsonības likuma piemērošanas praksi un rast risinājumu interpretēt Pilsonības likuma normas labvēlīgi Latvijas valstspiederīgajiem. Ja tas nav iespējams, Urbanovičs aicina iekšlietu ministri virzīt nepieciešamos grozījumus Pilsonības likumā.
Saskaņā ar Satversmi likumprojektus var iesniegt Saeimai Valsts prezidents, Ministru kabinets, Saeimas komisijas, ne mazāk kā pieci deputāti, kā arī Satversmē paredzētos gadījumos un kārtībā viena desmitā daļa vēlētāju.