Lai arī sākotnēji Administratīvās apgabaltiesas tiesnese Ilze Amona bija plānojusi atklātā tiesas sēdē izskatīt prasību pret Latvijas valsti par to, kāpēc valdība nepieļāva Radio SWH īpašnieku maiņu, dažas dienas pirms tiesas sēdes ticis pieņemts lēmums lietu iztiesāt pa kluso, nelaižot klāt žurnālistus.
Uz 18. septembrī nozīmēto tiesas sēdi pirmie bija ieradušies Latvijas Televīzijas raidījuma De facto un Neatkarīgās žurnālisti.
Tiesas kancelejā, kur, kā ierasts, var uzzināt tiesas zāles numuru, informatīvais tablo vēstīja, ka konkrētā lieta tiks izskatīta atklātā tiesas sēdē. Tomēr tiesas zāles durvis jau rotāja pilnīgi cita informācija - tiesas sēde būšot slēgta. To apstiprināja arī tiesneses palīgs, kurš, ātri paverot zāles durvis, aicināja iekšā procesa dalībniekus, piekodinot žurnālistiem, ka tie iekšā netiks laisti.
Pirmā procesa dalībniece, kas ieradās uz sēdi, atturējās pat sveicināties ar žurnālistiem, līdz ar to nav zināms viņas vārds. Uzrādījusi tiesneses palīgam pilnvarojumu, viņa žigli ieslīdēja zālē.
Tad ieradās valsts pārstāvis, kurš nekautrējās žurnālistiem stādīties priekšā - Ekonomikas ministrijas Juridiskā departamenta Tiesiskā nodrošinājuma nodaļas vadītājs Haralds Skarpnieks. Tomēr viņš strikti noteica, ka par pašu administratīvo lietu nesniegs nekādus komentārus. Viņš atteicās atbildēt pat uz jautājumu, vai prasītāji ir izvirzījuši valstij arī kādas materiālas prasības. Vaicāts, vai slepenības režīms šīs lietas izskatīšanai uzlikts pēc valsts pieprasījuma, H. Skarpnieks diplomātiski norādīja, ka viņš savā praksē neatminoties nevienu administratīvo lietu, kurā valsts būtu iniciatore tiesas sēdi noslepenot.
Visbeidzot ieradās kāds kungs ar bārdu, kurš uz žurnālistu jautājumiem nebilda ne vārda, bet devās tieši uz tiesas zāli (skat. attēlu). Ir pamats uzskatīt, ka šis kungs ir prasītāja pārstāvis.
Arī pēc tiesas sēdes, kura ilga tikai nepilnu pusstundu, procesa dalībnieki izrādīja tikpat nelokāmu klusēšanu.
Slepenība Radio SWH īpašnieku maiņas administratīvajā lietā ir nepieņemama vismaz divu apsvērumu dēļ. Pirmkārt, spēkā esošie likumi paģēr atklātību par visu, kas saistīts ar plašsaziņas līdzekļu īpašniekiem. Otrkārt, pēc kuluāros izskanējušajām runām, Radio SWH jaunie īpašnieki piedraudējuši piedzīt no valsts kompensāciju par valdības lēmumu neļaut viņiem iegādāties Radio SWH. Tas nozīmē, ka skartas ir nodokļu maksātāju intereses, bet valsts budžeta izlietojums nevar būt noslēpums, ja vien nauda netiek tērēta militārajām vai drošības vajadzībām.
Jāatgādina, ka pērnā gada septembrī kļuva zināms - 80% AS Radio SWH akciju ieguvusi ar Šveices advokātu Rudolfu Meroni nepārprotami saistītā SIA Media Support. Tomēr, atbilstīgi Nacionālās drošības likumam, AS Radio SWH ir nacionālajai drošībai nozīmīga komercsabiedrība, tāpēc par to, vai pieļaut tās īpašnieku maiņu, bija jālemj valdībai.
Vienā no pēdējām Māra Kučinska valdības sēdēm tās slēgtajā daļā, pēc iepazīšanās ar drošības iestāžu sagatavoto informāciju, ministri lēma nepiekrist Radio SWH īpašnieku maiņai.
Lai cik dīvaini arī tas būtu, atbildīgais ministrs Arvils Ašeradens bija noslepenojis pat šo lēmumu, un kādu laiku plašāka sabiedrība vispār nezināja, vai valdība ir atļāvusi, jebšu tomēr liegusi īpašnieku maiņu. Tomēr LTV raidījums De facto šā gada 3. februārī ziņoja, ka «radio gribējis pirkt ar advokātu no Šveices Rudolfu Meroni saistīts uzņēmums, taču nacionālās drošības interesēs darījums apturēts».
SIA Media Support valdības lēmumu pārsūdzēja Administratīvajā apgabaltiesā, un arī par to žurnālisti uzzināja pa aplinkus ceļiem - rūpīgi sekojot, kādi jautājumi tiek izskatīti valdības sēžu slēgtajā daļā.
Nacionālās drošības likums nosaka, ka personām, kuras vēlas iegūt būtisku līdzdalību nacionālajai drošībai nozīmīgā uzņēmumā, vēl pirms darījuma slēgšanas jālūdz valdībai to saskaņot. Tas nozīmē, ka arī SIA Media Support šāda atļauja bija jāprasa jau pirms akciju iegādes. Tomēr SIA Media Support Nacionālās drošības likuma striktās prasības sāka pildīt ar lielu nokavēšanos, tikai pēc Neatkarīgās publikācijām.
J. Šipkēvics, kurš ir arī Radio SWH mazākuma akcionārs, par 80% akciju paketes pārdošanu SIA Media Support publiski paziņoja 7. septembrī. Savukārt divas dienas vēlāk SIA Media Support vienīgais valdes loceklis, daudzu jo daudzu R. Meroni uzņēmumu menedžeris Aivars Gobiņš aģentūrai LETA pastāstīja, ka SIA Media Support «iegādājies Tatjanai Tolstajai piederošos 80% Radio SWH kapitāldaļu ar mērķi pilnveidot biznesa portfeli un turpināt veiksmīgi attīstīt radio potenciālu».
A. Gobiņš nav slēpis arī savu maizes tēvu tālejošos nākotnes plānus mediju jomā. «Uzskatām, ka tas ir perspektīvs bizness ar lielām attīstības iespējām. Turklāt mums jau līdz šim ir pieredze mediju biznesā, un jaunas nišas apgūšana tikai stiprinātu mūsu pozīcijas mediju tirgū,» viņu citēja LETA.
2018. gada 22. novembrī SAB direktors Jānis Maizītis Neatkarīgajai apstiprināja, ka pārbaude par Radio SWH jauno īpašnieku, lai gan krietni ieilgusi, ir pabeigta. «Grozījumi Nacionālās drošības likumā nosaka, ka šādas pārbaudes ir jāveic gan SAB, gan Drošības policijai, gan Militārās izlūkošanas un drošības dienestam,» uzsvēra J. Maizītis.
Par SIA Media Support vienīgo patieso labumu guvēju deklarēta un reģistrēta austriete Urzula Haranda, liecina Firmas.lv datubāze. Kā patiesā labuma guvēja U. Haranda deklarēta un reģistrēta pavisam 21 uzņēmumā (!), kurus kontrolē Rudolfs Meroni un kas tieši vai pastarpināti saistīti ar Ventspils tranzītbiznesu.
Piemēram, viņa ir reģistrēta kā patiesā labuma guvēja tādās daudzmiljonu kompānijās, kā AS Ventbunkers, AS Ventspils tirdzniecības osta, AS Kālija parks, AS Baltic Coal Terminal, AS Unifreight Logistics, AS Baltijas Ekspresis, AS Latvijas naftas tranzīts (visās R. Meroni ir padomes priekšsēdētājs vai padomes priekšsēdētāja vietnieks) u.c.
Viņa ir patiesā labuma guvēja arī AS Topmar Baltic Investments, kurai vēl nesen valdes priekšsēdētājs bija turku uzņēmējs Alī Javucs Kuščus, kurš ir SIA Media Support mātes kompānijas - Baltic News Network GmbH - vienīgais valdes loceklis.