Saeima apstiprina Rīgā izsludināto ārkārtas situāciju atkritumu apsaimniekošanas jomā

 
©Kaspars Krafts/F64 Photo Agency

Saeima šodien apstiprināja Ministru kabineta lēmumu par ārkārtējas situācijas izsludināšanu atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā.

Tas nozīmē, ka pagājušajā nedēļā izsludinātā ārkārtas situācija joprojām ir spēkā.

Par ārkārtējo situāciju nobalsoja 59 deputāti, savukārt pret to saņemtas 24 deputātu balsis. Vēl viens deputāts balsojumā atturējās.

Pret lēmumu nobalsoja Jaunās Konservatīvās partijas (JKP) un partijas "KPV LV" deputāti. Balsojumā atturējās Kaspars Ģirģens (KPV LV), savukārt vēl pieci deputāti - Aldis Gobzems, Aleksandrs Kiršteins (VL-TB/LNNK), Ieva Krapāne (KPV LV), Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) un Inguna Rībena - nebalsoja.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP), uzrunājot deputātus, atgādināja apstākļus, kuru dēļ izsludināta ārkārtēja situācija. Viņaprāt, ārkārtējā situācija ir jāturpina, jo pretējā gadījumā līdz ar ārkārtējas situācijas ieviešanu noteiktie ārkārtas pasākumi zaudēs spēku.

Līdz ar neskaidro situāciju atkritumu apsaimniekošanā uz spēles ir likta rīdzinieku labklājība un tiesības dzīvot tīrā un sakārtotā vidē, uzsvēra deputāts Artūrs Toms Plešs (AP). "Ja Rīgas dome nav spējusi parūpēties par rīdziniekiem, tad mums Saeimā tas būtu jādara," teica Plešs

Deputāts Sandis Riekstiņš (JKP) uzsvēra, ka radusies situācija nemaz nav ārkārtēja, jo visi par problēmām zinājuši gadiem, bet nerīkojušies, pieļaujot situācijas eskalāciju. Arī viņa partijas biedrs Krišjānis Feldmans no tribīnes kritizēja pieļauto situāciju, kas ļāva rasties atkritumu apsaimniekošanas monopolam, vienlaikus lamājot Rīgas domes vadību.

Parlamentārietis Mārtiņš Bondars (AP) uzsvēra, ka patlaban ar šādu retoriku nebūtu jāsāk kampaņa Rīgas domes vēlēšanām, jo līdz tām vēl tālu, līdztekus mudinot atbalstīt ārkārtējo situāciju.

Pie frakcijām nepiederošs deputāts Didzis Šmits arī atsaucās uz atsevišķu politiķu šķietamu vēlmi atriebt bijušajai Rīgas domes vadībai. "Rezultātā sanāk atriebt rīdziniekiem," teica Šmits. Viņš uzsvēra, ka Rīgai ar Neapoli nebūtu jāsacenšas atkritumu ziņā, pastāstot, ka pats atbalstīs ārkārtas situāciju.

Pretēju viedokli pauda deputāts Artuss Kaimiņš (KPV LV), paužot, ka lēmējvarai ir tiesības lemt citādāk nekā izpildvarai. "Par bažām, ka no "Lidiņa" nevarēs izvest atkritumus - gan jau kaut ko izdomāsim trīs mēnešu laikā. Sabiedrība beidzot zina, kā strādā atkritumu bizness," sacīja Kaimiņš, aicinot ārkārtējo situāciju neatbalstīt.

Sēdes laikā deputāti apmainījās arī ar savstarpējiem apvainojumiem. Piemēram, deputāte Juta Strīķe (JKP), atsaucoties uz Šmita runāto, sacīja: "Es tiešām domāju, vai politiskie atkritumi nerunās par atkritumiem. Bet runāja. Viss ir kārtībā!" Strīķe lamāja arī Rīgas mēru Oļegu Burovu (GKR), uzsverot, ka "mēslu situācijas uzvārds ir Burovs".

Deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) norādīja, ka tā ir ļoti negatīva lieta, kad latviešu partijas viena uz otru lamājas, kamēr patiesie vaininieki sēž klusu un priecājas. "Cik bieži mēs risinām Rīgas radītās problēmas? Problēma ir nevis pašvaldības izmērā, bet pārvaldnieku izmērā. Ušakovs, Turlajs, Burovs ir absolūti nespējīgi saimnieki, kuri nespēj pārvaldīt savu pašvaldību," teica Dombrava, piebilstot, ka iepriekš būtu bijis pareizi domi atlaist. Dombravas ieskatā ārkārtējā situācija tikai apliecinās Rīgas domes vājumu un nespējīgumu, liekot saprast, ka viņš ārkārtējo situāciju atbalstīs.

Tautsaimniecības komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs (KPV LV) atgādināja, ka Konkurences padome (KP) ļoti laicīgi "situsi trauksmes zvanus" par potenciālo situāciju atkritumu apsaimniekošanas jomā, tāpēc KP būtu jāatbalsta. "Mēs te risinām Rīgas domes problēmas. Varbūt mums drīz vajadzēs paņemt Rīgas domes kaķus uz Saeimu?" vaicāja deputāts.

Patlaban tiek runāts par visu, izņemot to, par ko būtu jādebatē, secinājis deputāts Sergejs Dolgopolovs (S). Viņaprāt, radusies situācija izgaismo virkni problēmu, kas būtu jārisina tostarp Saeimai, mainot likumdošanu. "Šodien nav runas par to, labi vai slikti strādā Rīgas dome. Runa ir par to, kā izvairīties no turpmākām problēmām," sacīja deputāts, uzsverot, ka ārkārtējas situācijas izsludināšana ir nepieciešama. Arī Jānis Ādamsons (S) piekrita, ka būtiskākais ir nodarboties likumdošanas pilnveidošanu.

"Prieks skatīties, kā koalīcija savā starpā strīdas par kopīgi valdībā pieņemtu lēmumu. Kam mums opozīcija, ja mums ir tāda koalīcija?" vaicāja deputāts Viktors Valainis (ZZS), tāpat uzsverot, ka ārkārtas situācija būtu nepieciešama.

Pie frakcijām nepiederošs deputāts Aldis Gobzems notiekošo salīdzināja ar "skaistu teātri", pastāstot, ka tas sācies vēl pirms vairākiem gadiem. Viņaprāt, kritiskas situācijas veidošanos veicinājuši koalīcijas partiju deputāti šajā un iepriekšējos Saeimas sasaukumos. Gobzema pārmetumus izpelnījās arī Rīgas dome, kuras izsludinātais konkurss par atkritumu apsaimniekošanu esot bijis slikts. Gobzems tāpat uzsvēra, ka šodien radīšoties situācija, kad nacionālā apvienība balsos ar "Saskaņu", vienlaikus paužot neizpratni, kā partiju apvienība "Attīstībai/Par!" pacieš koalīcijas partnera JKP kritiku par iespējamām mahinācijām.

Deputāts Daniels Pavļuts (AP) norādīja, ka notiekošais parlamentā šodien radot iespaidu, ka tiekot lemts par to, vai KP ir taisnība. Pavļuts uzsvēra, ka valdība, pieņemot lēmumu, izsvērusi visus argumentus un viedokļus. "Nevienam šajā zālē nepieder monopols uz juridisko taisnību. [..] Mēs te varam izrunāties un apsaukāties, bet Ministru kabinets, pieņemot lēmumu, izsver visus "par" un "pret"," teica Pavļuts, uzsverot, ka diskusijas Saeimā rada jautājums, vai Saeima uzticas pašas apstiprinātai valdībai un ministriem.

"Opozīcijas kolēģi mēģināja noskaņot deputātus, norādot, ka mums ir šķelšanās un ka neesam vienoti par valdības pieņemto lēmumu," sacīja deputāti Linda Ozola (JKP), uzsverot, ka JKP izvēlētais lēmums nenozīmē šķelšanos valdībā. Viņa atgādināja, ka arī valdības lēmums nav bijis vienbalsīgs, turklāt ir nepieciešams respektēt KP viedokli.

Noklausoties deputātu uzstāšanos, Pūce rezumējis, ka tas, visticamāk, piedien Saeimai līdztekus kādam jautājumam apspriest vēl daudzus citus.

LETA jau ziņoja, ka no 15.septembra Rīgā atkritumi tiek izvesti pēc ārkārtas situācijas pagaidu plāna.

Rīgas pilsētas pašvaldība un SIA "Getliņi EKO" noslēdza 686,3 miljonu eiro vērtu vienošanos par Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanu publiskās-privātās partnerības ietvaros ar SIA "CREB Rīga", kuru izveidoja divi vides pakalpojumu sniedzēji - "Clean R" un "Eco Baltia vide".

Atbilstoši publiskās-privātās partnerības procesam konkursa uzvarētājam no 15.septembra bija jānodrošina Rīgas sadzīves atkritumu apsaimniekošanu turpmākos 20 gadus. Jūnija sākumā "Getliņi EKO" un "CREB Rīga" reģistrēja kopsabiedrību "Rīgas vides pakalpojumi", taču vēlāk uzņēmums mainīja nosaukumu, pārtopot par "Tīrīga".

Savukārt Konkurences padome (KP), pamatojoties uz aizdomām par iespējamu līguma par Eiropas Savienības darbību 102.pantā noteiktā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma pārkāpumu, ierosināja pārkāpuma lietu pret Rīgas pilsētas pašvaldību un "Getliņi EKO". Lai lietas izpētes laikā atkritumu apsaimniekošanas tirgū Rīgā saglabātu konkurenci, KP pieņēma lēmumu noteikt pagaidu noregulējumu, kas tostarp aptur noslēgto koncesijas līgumu.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šonedēļ neatbalstīja rīkojuma projektu par ārkārtējo situāciju atkritumu apsaimniekošanu Rīgā.