Rugāju novadā ūdenssaimniecības projekta vietā izbūvēts stadions

Mērķtiecīgi neīstenojot infrastruktūras objektus, Rugāju novadā ūdenssaimniecības projekta vietā tika uzbūvēts stadions, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.

Revīzijā par pašvaldību aizņēmumiem Valsts kontrole norādīja, ka nenosakot konkrētas, no iedzīvotāju vajadzībām izrietošas prioritātes infrastruktūras jomā, pašvaldībām ir grūti mērķtiecīgi īstenot to teritorijas attīstībai nepieciešamus projektus un plānot pašvaldības budžetu.

Kā piemērs tika minēts Rugāju novads, kur novada attīstības programmā uzsvērta nepieciešamība īstenot ūdenssaimniecības projektus pašvaldības ciemos. Tomēr pašvaldība atzinusi, ka šo projektu īstenošu kavē Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma nepieejamība.

Pašvaldībā norādījusi, ka tā nevar turpināt īstenot ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstības projektu Rugāju ciemā, jo sākot ar 2014.gadu pašvaldības nenosaka konkrētas, no iedzīvotāju vajadzībām izrietošas prioritātes infrastruktūras jomā. Turklāt, lai mērķtiecīgi īstenotu teritorijas attīstībai nepieciešamus projektus, pašvaldībai vairs nebija pieejams ES fondu finansējums. Pamatojums bijis - mazā iedzīvotāju skaita dēļ.

Tajā pašā laikā Valsts kontrolē atzina, ka Rugāju pašvaldība nevis izmantoja visas iespējas finansējuma iegūšanai šī prioritārā projekta īstenošanai, bet gan ierobežoja tās finansiālo rocību vēl vairāk, ņemot aizņēmumu 703 863 eiro apmērā Rugāju stadiona būvniecībai.

Revīzijā arī norādīts, ka atsevišķās pašvaldībās tiek būvēti sporta infrastruktūras objekti, neskatoties uz to, ka līdzīgi objekti atrodas netālu. Piemēram, Jelgavas novada pašvaldība plānojusi peldbaseina un sporta centra būvniecību Elejas pagastā, prognozējot kopējās izmaksas 11 miljonu eiro apmērā un paredzot piesaistīt apmeklētājus arī no pārējiem novada pagastiem. Tajā pašā laikā divi peldbaseini pieejami arī 28 kilometru attālajā Jelgavas pilsētā, kā arī 35 kilometru attālajā Bauskas pilsētā un 41 kilometra attālajā Dobeles pilsētā.

Arī Salacgrīvas novada pašvaldībā plānota sporta kompleksa būvniecība, ietverot peldbaseina būvniecību, lai gan 50 kilometru jeb 40 minūšu brauciena attālumā atrodas reģionālas nozīmes attīstības centrs Limbaži, un abiem novadiem ir kopīga sporta skola. Turklāt Limbažu novada attīstības programmā 2011.-2017.gadam un investīciju plānā jau bija paredzēta daudzfunkcionāla sporta un atpūtas kompleksa celtniecība Limbažos, ietverot arī peldbaseina būvniecību. Limbažu peldbaseins ir atklāts 2018.gada 31.augustā.

Savukārt Carnikavas novada pašvaldība, plānojot Carnikavas pamatskolas stadiona pārbūvi, paredzējusi pilna izmēra futbola laukumu ar dabīgā zāliena segumu, skrejceļu un sektorus trīssoļlēkšanai, tāllēkšanai, kārtslēkšanai, augstlēkšanai, diska un vesera mešanai, kā arī ūdens bedri šķēršļu skrējienam. Šī projekta būvniecības izmaksas prognozētas vismaz 1,33 miljonu eiro apmērā. Valsts kontrolē atzina, ka pamatskolas mācību programmas apgūšanai šāda apjoma sporta infrastruktūra nav obligāti nepieciešama un pašvaldības plāni par sporta kompleksa attīstību saistīti ar ieceri Carnikavā izveidot vidusskolu, lai gan to neatbalsta Izglītības un zinātnes ministrija.

LETA jau vēstīja, ka Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka daudzu pašvaldību prakse, aizņemoties valsts budžeta finansējumu pārlieku lielu, pašvaldības reālajai situācijai un vajadzībām neatbilstošu objektu būvniecībai, liecina par īstermiņa domāšanu un bezatbildīgu attieksmi pret saviem nākotnes izdevumiem.

Valsts kontrole 15 pašvaldībās vērtēja infrastruktūras projektu ekonomiskā pamatojuma esamību, kā arī to plānošanu un īstenošanu. Revīzijā secināts, ka lielākā daļa sporta un atpūtas objektu visdrīzāk nekad nevarēs sevi atpelnīt, un no pašvaldībām nepieciešamie uzturēšanas izdevumi ik gadu tikai pieaugs.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa stāstīja, ka valsts budžeta likumā ik gadu pašvaldību aizņēmumiem tiek paredzēti 118 miljoni eiro, turklāt laika posmā no 2014.gada līdz 2018.gadam pašvaldību ilgtermiņa aizņēmumu apjoms ir sasniedzis 1,3 miljardus eiro. Valsts kontroles vērtējumā, pašvaldību aktivitāte aizņēmumu pieteikumu iesniegšanā ir ļoti augsta, un pieprasīto aizņēmumu apjoms parasti pat pārsniedz budžetā noteikto limitu. Turklāt prakse liecina, ka tiek apstiprināti 99% aizņēmumu pieteikumu, pat ja pašvaldība nav rūpīgi izvērtējusi projekta nepieciešamību. Rezultātā virknē pašvaldību ir ambiciozi un dārgi uzturami objekti, kas sevi nespēj atpelnīt un uzliek smagu finanšu slogu pašvaldību budžetiem pat uz vairākiem gadu desmitiem.

Tāpat Valsts kontrolē kā uzskatāmu piemēru pašvaldību neapdomībai lielo objektu plānošanā un būvniecībā minēja peldbaseinu būvniecības bumu, kas īpaši raksturīgs pēdējos gados. Pašvaldības ir ieguldījušas trīs līdz 12 miljonus eiro peldbaseinu un ar peldbaseiniem savienoto sporta kompleksu būvniecībā, bet to darbībai pastāvīgi nepieciešama arī pašvaldību dotācija, kas sedz lielāko daļu no objektu izdevumiem.