Valsts prezidents Egils Levits šodien izskatījis 18 notiesāto personu apžēlošanas lūgumus, pavēstījas Valsts prezidenta kancelejā.
Valsts prezidents 17 apžēlošanas lūgumus neatbalstīja, savukārt vienu notiesāto personu apžēloja. Līdz ar to apžēlotā persona tiek pilnībā atbrīvota no pamatsoda izciešanas par noziedzīgu nodarījumu pret vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību.
Šī bija pirmā Levita apžēlošanas lūgumu izskatīšana kopš stāšanās Latvijas Valsts prezidenta amatā.
Apžēlošanas lūgumu var iesniegt pēc tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, izņemot gadījumus, kad persona par smagu vai sevišķi smagu noziegumu notiesāta ar brīvības atņemšanas sodu. Gadījumos, kad persona notiesāta par smaga nozieguma izdarīšanu, apžēlošanas lūgumu var iesniegt, ja faktiski izciesta ne mazāk kā puse no piespriestā brīvības atņemšanas soda.
Savukārt, kad persona notiesāta par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, apžēlošanas lūgumu var iesniegt, ja faktiski ir izciestas ne mazāk kā divas trešdaļas no piespriestā brīvības atņemšanas soda. Turpretim, ja piespriests mūža ieslodzījums, personai jāizcieš ne mazāk kā 20 gadi no brīvības atņemšanas soda.
Iepriekšējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis sava termiņa laikā izskatīja 697 apžēlošanas lūgumus, bet atbalstīja - 22.
Visvairāk apžēlošanas lūgumus izskatīja Guntis Ulmanis, kurš savas prezidentūras laikā izskatīja 3391 apžēlošanas lūgumus, no kuriem atbalstīja 219.
