Prokuratūra uzrādījusi apsūdzību trīs personām kriminālprocesā par Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) jaunajām telpām, kuras valsts amatpersonu bezdarbības dēļ izrādījās nepiemērotas darbam ar valsts noslēpumu saturošu informāciju.
Valsts drošības dienests (VDD) šogad 2.jūlijā minētajā kriminālprocesā rosināja Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu. Ņemot vērā, ka procesa virzītājs patlaban ir prokuratūra, VDD plašākus komentārus nesniedz. VDD gan pērn aģentūrai LETA atzina, ka kriminālprocesā kopumā astoņām personām ir piemērojis statusu - persona, pret kuru sākts kriminālprocess, taču arī toreiz dienests plašākus komentārus nesniedza.
Prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska apliecināja, ka kriminālprocesā trīs personām uzrādīta apsūdzība par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, ja ar to izraisītas smagas sekas. Par šādu noziegumu paredzēta brīvības atņemšana līdz pieciem gadiem, piespiedu darbs, vai naudas sods.
Patlaban izmeklēšana turpinās un plašāku informāciju prokuratūra nesniedz.
Jau ziņots, ka publiski par šo kriminālprocesu tapa zināms 2017.gada februārī pēc NDK sēdes, kur deputātiem šādu faktu pavēstījis ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Kriminālprocess ierosināts saistībā ar faktu, ka Saeimas jaunajā ēkā, Jēkaba ielā 6/8, NDK telpas nevarēja akreditēt, jo tajās nav iespējams nodrošināt valsts noslēpuma aizsardzību, toreiz aģentūrai LETA skaidroja toreizējā komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Par šo situāciju NDK bija vērsusies ar iesniegumu tiesībsargājošajās institūcijās.
Tobrīd tika atklāts, ka kriminālprocess sākts par valsts amatpersonu bezdarbību. Tolaik izskanēja, ka uz nopratināšanu bijis aicināts toreizējais Saeimas kancelejas vadītājs Māris Steins. Tāpat uz VDD bija saukts arī toreizējais Saeimas izpilddirektors Valdis Ziemelis, kā arī Publisko iepirkumu un juridiskā atbalsta nodaļas darbinieces. VDD aģentūrai LETA iepriekš apstiprināja, ka Steinam bija noteikts statuss - persona, pret kuru sākts kriminālprocess, bet drošības līdzekļi viņam nav piemēroti.
Steins aģentūrai LETA iepriekš pauda viedokli, ka atbildība par NDK telpu būvniecībai nepieciešamo drošības prasību ievērošanu esot bijusi iestādes vadībai jeb Saeimas Prezidijam un toreizējam Saeimas iekšējās drošības vadītājam Jānim Gulītim. Parlamenta kancelejas vadītājs piebilda, ka nezinot, kā atbildība par šo jautājumu bija sadalīta starp Prezidiju un Gulīti.
Steins izteicās, ka varētu būt pelnījis pateicību, ka savulaik ir iestājies pret Gulīša "nelikumīgu pieņemšanu šajā amatā", ņemot vērā, ka tobrīd Gulītim neesot bijusi piešķirta pielaide valsts noslēpumam. Tāpat neesot bijušas izvērtētas Gulīša spējas strādāt ar dokumentiem, norādīja Saeimas amatpersona.