Neapliekamā minimuma mānīgais ieguvums

Ilze Šteinfelde schedule18.sep 2019

Diferencētā neapliekamā minimuma palielināšana līdz 300 eiro, ko šobrīd sola valdība, daudz lielāku rocību strādājošiem gan nenesīs. Pēc Finanšu ministrijas (FM) aprēķiniem, šīs izmaiņas no valsts prasīs aptuveni 32 miljonus eiro. Taču maciņos to jutīs tikai neliela daļa – lielākoties par nelielu algu strādājošie bez apgādājamajiem.

Neskatoties uz partiju priekšvēlēšanu solījumiem par minimālas algas un maksimālā nepaliekamā minimuma palielināšanu līdz 500 eiro mēnesī, šobrīd valdība sola nākamgad piemērot maksimālo neapliekamo minimumu 300 eiro, bet minimālo algu līdz 500 eiro ieviest 2021. gadā.

Saskaņā ar Ministra kabinetā lemto, FM līdz 2019. gada 31. oktobrim ir jāsagatavo un jāiesniedz grozījumi MK noteikumos par neapliekamā minimuma aprēķināšanu, kas paredz paaugstināt maksimālo gada diferencēto neapliekamo minimumu no 2020. gada līdz 300 eiro mēnesī un paaugstināt līdz 500 eiro mēnesī augstāko robežu, līdz kurai piemēro maksimālo gada diferencēto neapliekamo minimumu. Izklausās daudzsološi? Taču jāņem vērā, ka arī līdz šim tiek piemērots neapliekamais minimums. Šogad tie ir 230 eiro. Tātad iespējamais pieaugums ir 70 eiro jeb taustāmā naudas izteiksmē 14 eiro. Taču šo maksimālo neapliekamo minimumu piemēros vien ienākumiem līdz 500 eiro mēnesī (šobrīd tie ir 440 eiro mēnesī). Tiem, kuriem alga būs lielāka nekā 500 eiro pirms nodokļu nomaksas (pēc CSP datiem, šā gada 2. ceturksni tādi bija 73 procenti no visiem strādājošajiem), tāpat kā līdz šim tiks piemērots diferencēts neapliekamais minimums, kas samazinās līdz ar ienākumu pieaugumu, bet, sasniedzot 1100 eiro mēnesī, vispār vairs netiek piemērots.

Neatkarīgā Rīta Avīze

Tātad lielākie ieguvēji no plānotajām izmaiņām varētu būt tie, kuriem alga uz papīra būs no 230 līdz 500 eiro mēnesī bez apgādājamajiem. Tā kā arī par apgādājamajiem var saņemt IIN atlaidi, šobrīd daļai ģimeņu ar bērniem atlaižu lielums pārsniedz algas apmēru. Līdz ar to neapliekamā minimuma paaugstināšana šādus strādājošos vispār neietekmēs.

Nemainot MK noteikumos par neapliekamā minimuma aprēķināšanu, pašreizējā likumdošana paredz no 2020. gada maksimālo gada neapliekamo minimumu paaugstināt līdz 250 eiro mēnesī. Taču FM, vērtējot iedzīvotāju ienākuma nodokļa dinamiku, secināja, ka ir vērojamas pozitīvas izmaiņas nodarbinātības un darba samaksas struktūrā. Nodarbināto skaits pirmajā pusgadā pieaudzis par 1,4 procentiem, savukārt vidējā bruto alga pieaugusi par 7,7 procentiem. Algu grupu struktūrā esot pozitīvas izmaiņas zemāko (t.sk. minimālās) algu kategorijās - darba ņēmēju īpatsvars tajās samazinās, savukārt augstākajās - pieaug. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu septiņu mēnešu plāns izpildīts par 107,2 procentiem, turpinoties iepriekšējā gada tendencei - ieņēmumi no darba algas joprojām ir labāki, nekā iepriekš plānots. Tāpēc, ņemot vērā, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi 2019. gadā tiek iekasēti labāk nekā plānots, un lai budžeta iespēju robežās mazinātu nevienlīdzību un radītu mazāku nodokļa slogu personām ar zemiem ienākumiem, FM rosināja paaugstināt maksimālo gada diferencēto neapliekamo minimumu no 2020. gada līdz 3600 eiro gadā (300 eiro mēnesī) un arī paaugstināt līdz 6000 eiro gadā (500 eiro mēnesī) augstāko robežu, līdz kurai piemēro maksimālo gada diferencēto neapliekamo minimumu. Tiesa, pēc FM aplēsēm, tas radītu 32 miljonu eiro robu valsts budžetā.

Šobrīd Latvijā minimālā alga ir 430 eiro, savukārt Lietuvā 555 eiro un Igaunijā 540 eiro. Priekšvēlēšanu laikā partijas solīja minimālo algu paaugstināt līdz 500 eiro. Arī FM uzskata, ka minimālās algas paaugstināšana pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumiem ir viens no būtiskiem stimuliem, kā atbalstīt iedzīvotājus ar zemiem ienākumiem. Tā ir būtiska ne tikai nevienlīdzības mazināšanai, bet vienlaikus minimālās algas palielinājums mazina ēnu ekonomiku un palielina valsts budžeta ienākumus. Tomēr minimālās algas pieaugumu FM rosina tikai no 2021. gada.

***