Trūkst naudas koncertzālēm

 

Divu gadu garumā Kultūras ministrija (KM) centās Latvijā īstenot četrus ambiciozus būvniecības projektus – katrā reģionā celt jaunu koncertzāli. Lai arī Eiropas naudas ir sadalītas, neviena no trim pašvaldībām, kuras pieteicās šajā konkursā, līgumus ar būvniekiem nav noslēgušas. Šādā veidā tās riskē zaudēt vērienīgo Eiropas atbalstu.

Dzintars iestrēgst

Liepājas koncertzāles Lielais dzintars projekta izstrādei un atrašanās vietas sakopšanai, kā arī projektēšanai Liepājas dome jau paspējusi iztērēt vairākus miljonus, taču, kā projekts neiet uz priekšu, tā neiet. Izrādās, visa pamatā ir liepājnieku ambīcijas – celt 20 miljonu latu vērtu koncertzāli, kurai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) paredzēts sešu miljonu latu liels finansējums, bet no valsts 991 tūkstotis. Tas ir mazāk nekā puse no kopējās nepieciešamās summas, lai uzbūvētu vērienīgo kultūras celtni.

"Liepājas dome ir noslēgusi līgumu ar PS Giencke & Company Latvija par Liepājas daudzfunkcionālā centra Lielais dzintars tehniskā projekta izstrādi. Tā notiek saskaņā ar līgumu un projektēšanas grafiku. Līdz 1. augustam ir veikti projektēšanas darbi par 1 811 249,79 latiem bez pievienotās vērtības nodokļa," Neatkarīgajai stāsta Liepājas domes izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš.

Uz jautājumu, kur pašvaldība ņems 13 miljonu latu koncertzāles būvniecībai, D. Jēriņš atbild, ka dome aktīvi meklē papildu finansējumu projekta īstenošanai. Kādu konkrēti – viņš neatklāj.

To, ka ar Liepājas domi sadarbība ir apgrūtināta, apstiprina arī Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) sabiedrisko attiecību speciāliste Sanda Bergmane-Behmane. Viņa norāda, ka Liepājas dome ir lūgusi atlikt ERAF un valsts finansējuma piešķiršanas līguma parakstīšanu līdz 1. septembrim. Tiesa, pašvaldībai ir nedaudz laika, jo ERAF piešķirtā finansējuma apguve Liepājai jāpaspēj līdz 2014. gada vidum.

Iepirkums kavējas

Nedienas piemeklējušas arī Rēzeknes koncertzāles idejas autorus – lai arī pašvaldības kontā kopš pagājušā gada atrodas CFLA pārskaitītie 750 000 latu avansam, tā nav izmantojusi nevienu santīmu, jo plānotās aktivitātes kavējas par aptuveni pusgadu.

"Projekta Austrumlatvijas reģionālais daudzfunkcionālais centrs Rēzeknē aktivitātes ir aizkavējušās, jo tas ir sarežģīts, kā arī iepirkumu dokumentācija tika saskaņota ar Iepirkumu uzraudzības biroju. Būvniecības iepirkums, kas, pēc projektā plānotā, bija jāpabeidz šā gada pirmajā ceturksnī, vēl ir procesā [pieteikšanās termiņš pretendentiem bija 1. augusts]," Neatkarīgajai stāsta CFLA pārstāve.

Rēzeknes koncertzāles būvniecības konkursā ir saņemti seši pieteikumi, kuros piedāvātās būvniecības izmaksas ir amplitūdā no 10,5 līdz 12,9 miljoniem latu. Rēzekne iepriekš bija rēķinājusi, ka maksimālās izmaksas varētu sasniegt 10,9 miljonus latu.

Atbilstoši iepirkumu likumam Rēzeknes dome sola, ka koncertzāles būvnieks būs zināms tuvāko četru mēnešu laikā, lai gan koncertzālei jābūt gatavai jau 2012. gada vidū.

Misēklis ar prasībām

Līdz 2012. gada beigām Cēsīs ir jārekonstruē un jāpaplašina esošā Cēsu kultūras centra ēka, lai sasniegtu 3173 kvadrātmetru platību. Jau gada sākumā pašvaldība sāka slēgtu iepirkuma procedūru pretendenta atlasei, bet iepirkumu komisijas izstrādātais nolikums bija nepilnīgs un konkursu nācās atcelt.

Pašvaldība izsniegusi pretendentiem precizēto projektu, un piedāvājumi jāiesniedz līdz 16. septembrim. Trūkstošos līdzekļus 441 tūkstoša apmērā Cēsu dome nolēmusi aizņemties.

 

Abonē