Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS) ir jāmācās sevis teiktais argumentēti pierādīt, kas līdz šim ne vienmēr ir izdevies, komentējot līdzšinējo sadarbību ar LPS teritoriālās reformas jautājumos, pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).
Pūce, kura demisiju saistībā ar reformas īstenošanas gaitu pieprasījusi LPS, sacīja, ka, jau sākot reformu, kuras rezultātā divas trešdaļas vietvaru tiks apvienotas, apzinājies, ka "reforma nebūs pārlieku populāra" ne deputātu, ne pašvaldības darbinieku, nedz arī, iespējams, iedzīvotāju vidū.
"Skaidrs, ka reforma savus pozitīvos ieguvumus nesniegs uzreiz," sacīja ministrs, norādot, ka tie gaidāmi vidējā un ilgtermiņā.
Ministrs uzsvēra, ka viņa galvenais uzdevums ir domāt par iedzīvotāju ieguvumiem ilgtermiņā, tādēļ viņš turpinās īstenot reformu, neatkarīgi no LPS iebildumiem.
Taujāts par to, vai tiešām konsultāciju laikā iesniegtie vairāk nekā 60 pašvaldību priekšlikumi bijuši nepamatoti, Pūce skaidroja, ka reforma tiek balstīta uz konkrētiem kritērijiem, kurus LPS neesoy piedāvājusi mainīt.
"Balstoties uz dažādiem datiem, mēs sagatavojām kritērijus, kuri bija pamats konkrētā modeļa izveidei. No šo kritēriju viedokļa raugoties, mēs aicinājām diskutēt par reformu, taču jaunus kritērijus, ar kuriem varētu sasniegt izvirzītos mērķus, nesaņēmām," skaidroja ministrs, norādot, ka visi pašvaldību ieteikumi iespēju robežās ir uzklausīti un nav tā, ka "viņus neviens nedzird".
Savukārt taujāts par apriņķu modeļa ieviešanu, kuru slavējušas vairākas vietvaras, politiķis norādīja, ka arī tas tiks izstrādāts un virzīts apspriešanai jau oktobrī.
Vienlaikus viņš pauda pārliecību, ka administratīvi teritoriālais iedalījums uzrunā vietējās pašvaldībās un nav nozīmes, vai sākotnēji izveido apriņķus vai arī apvieno vietvaras. "Šī secība neatstāj efektu uz rezultātu. Ir maldīgi domāt, ja sākumā mēs atrisināsim jautājumu par otrā līmeņa pašvaldībām, tad nebūs vajadzības pārmaiņas pirmajā līmenī. Izmaiņas vajadzēs tik un tā, un, visticamāk, tādā pat versijā, kā plānots patlaban," sprieda Pūce.
Taujāts, vai mēģinās ko mainīt sadarbībā ar vietvarām, Pūce uzsvēra, ka nekad nav atteicis tikšanos nevienam pašvaldību vadītājam un arī ar LPS vadību ir ticies vairākkārt.
"Tas gan nenozīmē, ka es vienmēr piekrītu viņu teiktajam. Es domāju, ka LPS šobrīd ir nozīmīga komunikācijas atšķirība ar iepriekšējo valdību, jo agrāk viņi runāja un ministri klausījās, bet tagad viņiem ir jāmācās sevis teiktais argumentēti pierādīt, kas līdz šim ne vienmēr izdodas," pauda ministrs.
Viņš uzsvēra, ka galvenais jautājums komunikācijā ar pašvaldībām ir, vai to piedāvātie argumenti ir pietiekami. "Šobrīd viņu galvenais uzstādījums ir - mums vajag vēl laiku apspriesties un vajag, lai mūs uzklausa. Tikai dažreiz ar vārdiem "uzklausa" viņi domā "klausa". Šajā valdībā tā nenotiks," teica Pūce.
Kā ziņots, LPS pieprasījusi Pūces demisiju, tādējādi paužot neapmierinātību ar reģionālās reformas gaitu, pirmdien nolemts LPS ārkārtas sēdē.
Par šādu pieprasījumu balsojuši 90 sanāksmes dalībnieki, četri balsoja pret, bet divi atturējās. Tāpat šādam pieprasījumam pievienots aicinājums Kariņam veidot darba grupu viņa vadībā, kurā strādātu LPS un citas ministrijas, tādējādi izstrādājot reģionālās reformas modeli, kas paredzētu apriņķu ieviešanu.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc LPS paziņojuma paudis, ka uzticas ministram Pūcem un viņa spējām līdz galam novest administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu.
Kā šodien pirms sadarbības sanāksmes sēdes žurnālistiem sacīja Kariņš, administratīvi teritoriālā reforma Latvijai ir nepieciešama. "Mēs visi gribam sakārtotu izglītības un veselības sistēmu, kas spēs nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus," teica premjers, piebilstot, ka minētās sistēmas var uzlabot, sakārtojot pašvaldību jautājumu.