LZP rosina apspriest iespēju pāriet uz bērnu ēdināšanu ar bioloģisko un vietējo pārtiku

© Oksana Džadana/F64

Nopietni jāapspriež iespēja pāriet uz bērnu ēdināšanu ar bioloģisko un vietējo pārtiku, par Latvijas Zaļās partijas (LZP) valdes locekļa Pētera Dimanta pausto informēja LZP pārstāve Līga Bulmeistere.

Dimants kritizēja valdības sākotnējo ieceri pilnībā atteikties no brīvpusdienu finansēšanas mazāko klašu skolēniem, to uzdodot darīt pašvaldībām. Tagad gan valdība ir vienojusies šīs izmaksas dalīt proporcionāli starp valsti un pašvaldībām.

Tomēr, kā pauž Dimants, "aizsākot diskusiju par brīvpusdienu atņemšanu mazākajiem skolēniem, esošā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) ir nodemonstrējusi cinisma aukstasinīgāko formu". Viņa ieskātā, šī jautājuma skaršana naudas "ietaupīšanas" nolūkos ir neiedomājama.

"Tā vietā, lai tirgotos par to bērni ēdīs vai nē, pavisam nopietni bija jāapspriež iespēja pāriet uz bērnu ēdināšanu ar bioloģisko un vietējo pārtiku," pauda Dimants.

Viņš arī atzīmēja, ka jau līdz šim daudzās pašvaldībās, lai varētu bērniem nodrošināt ne tikai uzturvielām sabalansētas, bet arī gardas maltītes, papildu valsts finansējumam piešķīra papildu līdzekļus no pašvaldības budžeta.

"Lai pārietu uz bioloģisko un vietējo pārtikas produktu izmantošanu skolēnu ēdināšanā, valsts līdzfinansējums no esošajiem 1,42 eiro būtu jāpalielina līdz 1,8 eiro par ēdienreizi. Paralēli bioloģiskās pārtikas sasniedzamībai ir jāsamazina pievienotās vērtības nodoklis (PVN)," uzskata LZP valdes loceklis.

Dimants pauda, ka saskaņā ar viņa rīcībā esošo informāciju Latvijā īstenoto modeli, kur bērniem ir iespēja dienas laikā saņemt siltu ēdienu, augstu novērtējušas citas par Latviju daudz turīgākas valstis un analizējušas, kā to pārņemt. "Valdības uzdevums ir esošo ēdināšanas labo praksi pilnveidot uz vēl veselīgāku, tādējādi parādot ar darbiem, ka bērni un jaunās ģimenes ir Latvijas prioritāte," norāda politiķis.

Kā ziņots, sākotnēji bija plānots no likuma izslēgt valsts līdzdalību brīvpusdienu finansēšanā 1.-4.klašu skolēniem, šo pienākumu uzticot pašvaldībām.

Vēlāk gan tika nolemts citādi. Valdībā pagājušajā nedēļā apstiprinātajā protokollēmumā par 2020.gada valsts budžeta prioritātēm teikts, ka Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) ir jāsagatavo un izskatīšanai Ministru kabinetā jāiesniedz 2020.gada budžeta likumprojektu paketē grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, paredzot valsts un pašvaldību līdzdalību brīvpusdienu nodrošināšanā 1.-4.klases izglītojamajiem no 2020.gada 1.janvāra. Tāpat jāiesniedz grozījumi Izglītības likumā, paredzot, ka no 2020.gada 1.janvāra pašvaldības piedalās brīvpusdienu nodrošināšanā 1.-4.klases izglītojamajiem savu budžetu sistēmā vismaz tādā pašā apmērā kā valsts.

Tas faktiski nozīmē, ka no jaunā gada skolēnu brīvpusdienu izmaksas tiks segtas gan no valsts, gan pašvaldību budžetiem, proti, valsts un pašvaldības proporcionāli sadalīs brīvpusdienu izmaksas.

Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Gints Kaminskis (LZS) aģentūrai LETA pauda, ka IZM brīvpusdienas 1.- 4.klašu skolēniem plāno sponsorēt no pašvaldībām atņemtās naudas, kas nozīmē, ka visi izdevumi tik un tā būs jāsedz vietvarām.

Latvijā

Vai karš Ukrainā tiks iesaldēts? Kāpēc iedzīvotājiem beidzies romantisma periods attiecībā pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski? Kāpēc sarūk ziedotāju skaits kara plosītajai valstij – par šo un citiem aktuāliem jautājumiem saistībā ar notikumiem Ukrainā pēc 1000 kara dienām TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum” runā iniciatīvas “Twitter konvojs” aizsācējs, Eiropas Parlamenta deputāts (Apvienotais saraksts) Reinis Pozņaks.

Svarīgākais