Jaunajam autovadītājam jābūt drošam, nevis izcilam

 
©Aivars Ķesteris/F64

Pagājušajā gadā Latvijā satiksmes negadījumos gāja bojā 70 cilvēku, un no viņiem seši bija jaunie autovadītāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem – tātad ar mazu braukšanas pieredzi.

Neatkarīgā raudzīja noskaidrot, vai kārtība, kādā tiek pieņemti autovadīšanas eksāmeni, ir tieši atbildīga par drošības situāciju uz ceļiem, un atbilde ir - drīzāk nē.

Rupjība, pārgalvība un nihilisms pret satiksmes noteikumiem nav tas iemesls, kādēļ cilvēki krīt laukā eksāmenos, taču vēlāk, kad apliecība iegūta, viņi šī iemesla dēļ iet bojā un nogalina citus.

Eksāmeni tuvāk īstenībai

Laika gaitā gan teorijas, gan braukšanas eksāmeni B kategorijas apliecības iegūšanai ir ievērojami mainījušies. Kādreiz eksāmenā bija jāmāk izbraukt noteiktus maršrutus - burtiski jāiekaļ tie no galvas, tāpat kā teorijas jautājumu atbildes. Tagad teorijā iekļauti arī videojautājumi, kuros izvērtējamas reālas situācijas uz ceļa. Savukārt braukšanas eksāmens kļuvis ilgāks un komplicētāks. Ir arī patstāvīgs braukšanas posms, kad instruktors tikai pasaka galamērķi, bet maršruts jāizvēlas pašam eksāmena kārtotājam. Svaigākais jauninājums stājies spēkā 1. septembrī. Kā un ar kādu mērķi tiek veidota eksaminācijas kārtība, Neatkarīgajai skaidro Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Kvalifikācijas daļas vadītājs Juris Teteris.

Divas no braukšanas figūrām turpmāk būs jāveic satiksmē: braukšanas uzsākšana augšupceļā jeb tā dēvētā estakāde, kur jāapliecina prasme lietot rokasbremzi, un apgriešanās braukšanai pretējā virzienā, izmantojot atpakaļgaitu. Tas domāts, lai pietuvinātu šos manevrus reālajiem apstākļiem uz ceļa, nevis mehāniski vaktētu, kad spogulī parādās stabiņš, un tad grieztu stūri. Prasme operēt ap stabiņiem nekādi neiemāca cilvēkam pareizi noparkoties. Pagaidām braukšanas laukumā trīs figūras vēl paliks - piebraukšana pie kases aparāta, noparkošanās atpakaļgaitā garāžā un paralēlā apstāšanās, ko vecos laikos pazina ar nosaukumu sievasmāte (krievu valodā). Taču arī šīs trīs figūras pāris tuvāko gadu laikā tiks pārnestas uz reālo satiksmi, un eksaminācijas laukumus slēgs. Senāk braukšana pa laukumu ieviesta, lai visiem eksaminējamajiem nodrošinātu vienlīdzīgus apstākļus, kuros parādīt savas zināšanas. Tagad rezultāts daudz vairāk atkarīgs no eksāmena pieņēmēja subjektīvā viedokļa. Viens var būt ļoti skarbs un izmest par noslāpušu dzinēju, kas satiksmi nekādi neapdraud, bet otrs ir varbūt pat par daudz pielaidīgs. CSDD cenšas nodrošināt līdzvērtīgu vērtējumu, skatās videoierakstus, analizē instruktoru darbu.

Sieviešu stratēģija strādā

Būtiski saprast, ka galvenais eksāmenu mērķis nav panākt jaunā braucēja tehnisku izcilību. Praktiskās iemaņas ir tikai pamata līmenis. Labam autovadītājam jāzina ceļu satiksmes noteikumi un jāorientējas satiksmē, jāsaprot atbildība un jāspēj plānot savas darbības. Tātad nevis sīkām tehniskām nepilnībām braukšanā jāpiesienas, bet jāvērtē kopējā izpratne par satiksmes situāciju un spēja prognozēt bīstamību:

«Labs autovadītājs ir drošs autovadītājs, nevis tas, kurš uz grants ceļa līkumā prot iet sānslīdē.»

Te arī vietā runāt par atšķirībām vīriešu un sieviešu izpratnē par satiksmi. Sevišķi jauno vadītāju vidū sievietes ir nobriedušākas un atbildīgākas pret ceļu. Piesardzīgākas. Viņu rīcību neietekmē testosterons. Jauni tēviņi var plātīties, ka viņi māk to un šo, un svilināt riepas, bet galu galā sieviešu izdzīvošanas stratēģija uz ceļa ir daudz sekmīgāka, turklāt visās vecuma grupās.

Latvijas satiksmes kvalitāti kopumā Juris Teteris vērtē visai kritiski: uz ceļa ir daudz rupjības, egoistiskas rīcības, agresijas. Taču vainot tajā eksaminācijas kārtību vai autoskolas, viņaprāt, īsti nav pamata. Šīs izpausmes atkarīgas no braucēja personības, nevis viņam piedāvātajām prasmēm un zināšanām. No sabiedrības kopējā kultūras līmeņa un tā, ko vecāki iemāca bērniem. Eksāmenos jau neviens netrako. Tikai pēc apliecības saņemšanas.

Jākrāj kilometri un stundas

Kas attiecas uz autoskolām, to darba kvalitāte vērtējama citā aspektā. Gadu no gada aptuveni 40 līdz 50% eksaminējamo pirmajā reizē izkrīt, un viņu klupšanas akmens ir ne jau teorija vai figūras - tās ar pirmo reizi nenokārto tikai 6% braucēju. Izkrīt, jo nespēj vienlaikus kontrolēt mašīnu un sekot situācijai uz ceļa - neievēro zīmi dodiet ceļu, nespēj noturēt nepieciešamo ātruma režīmu, neņem vērā apkārtējās situācijas izmaiņas. Principā tas nozīmē, ka puse atnākušo eksāmenam nav pienācīgi sagatavojušies. Parasti tāpēc, ka tiesību iegūšanai atvēlētais budžets iet uz beigām. Bet nekāda cita veida, kā iemācīties braukt, izņemot braukšanu, nav. Tāpēc CSDD topošajiem vadītājiem iesaka krāt kilometrus - ja budžets par īsu instruktora algošanai, braukt ar tēti, mammu, onkuli, kolēģi - jebkuru, kam ir tiesības un gatavība palīdzēt. Krāt kilometrus, stundas un pieredzi. Un pirms izvēlēties autoskolu, iemest aci reitingos. Joprojām piedāvājumā ir arī tādas skolas, no kurām labāk būtu turēties pa gabalu, kas orientētas uz klientu slaukšanu, nevis apmācību kvalitāti.

Izņemot figūru pārcelšanos uz reālo satiksmi, tuvākajā laikā nekādi būtiski jauninājumi eksaminācijas kārtībā nav gaidāmi. Savukārt tālākā nākotne būs atkarīga no autobūves tehnoloģiskā progresa. Visticamāk, tas ļaus pilnībā atteikties no figūrām eksāmenos. Ja lielākajai daļai mašīnu būs parkošanās asistents, tad kāpēc pieprasīt no jaunā vadītāja prasmi paralēli parkoties? Tāpat jau noticis ar ātrumkārbām. Ja ir vēlme, mācīties un eksāmenu drīkst kārtot ar automātisko kārbu, atsakoties no topošo šoferu manuālās kārbas problēmas - ko darīt, ja pedāļi ir trīs, bet kājas tikai divas, un tad vēl par to ātrumkloķi jādomā.

Radikālas pārmaiņas satiksmei jau ir ļoti tuvu. Lielbritānijā pašbaucošie auto kā pastāvīgi un pilntiesīgi satiksmes dalībnieki uz automaģistrālēm varētu parādīties jau 2021. gadā. Kad Latvijā - laiks rādīs. Taču prasme pašam braukt pie auto stūres, domājams, vēl ilgi būs noderīga lieta.