Izbijis motokluba prezidents piedalījies bruņotā konfliktā Austrumukrainā

© Jānis Saliņš/F64

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 29.oktobrī plkst.11 plāno skatīt krimināllietu, kurā par dalību bruņotā konfliktā Austrumukrainā apsūdzēts bijušais kāda motokluba prezidents Ivars Kellijs.

Neminot personas vārdu, prokuratūras preses pārstāve Una Rēķe informēja, ka persona apsūdzēta par prettiesisku dalību bruņotā konfliktā, kas vērsts pret valsts teritoriālo neaizskaramību un ir pretrunā ar Latvijai saistošām starptautiskajām tiesībām.

Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, apsūdzētajam vīrietim radies nodoms piedalīties militārās operācijās nevalstiskas bruņotas grupas sastāvā Ukrainas austrumos. Realizējot šo nodomu, vīrietis devies uz Ukrainas austrumiem, kur viņš pievienojies nelikumīga formējuma sastāvam un sācis pildīt strēlnieka amatu strēlnieku brigādes izlūkošanas un diversijas grupā.

"Apsūdzētais laikā no 2015.gada februāra līdz 2016.gada maijam, pārkāpjot tiesisko kārtību, kas noteikta personas dalībai bruņotā konfliktā ārpus Latvijas, pielietojot šaujamieročus piedalījās bruņotā konfliktā Austrumukrainā un ar savām darbībām izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikumā," teikts prokuratūras paziņojumā.

Apsūdzētais tika aizturēts 2016.gadā. Iepriekš viņam bija noteikti drošības līdzekļi - aizliegums izbraukt no valsts un policijas uzraudzība, taču vēlāk šie drošības līdzekļi atcelti.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka Kellijs iepriekš bija patlaban Madonas novadā reģistrētās biedrības "Igora Titova motoklubs" prezidents. 2017.gadā kluba pārstāvis Juris Titovs aģentūrai LETA apgalvoja, ka Kelliju nav redzējis vairākus gadus un viņam nav informācijas par vīrieša gaitām. Viņš arī no apkārtējiem neesot dzirdējis par Kellija iespējamu došanos uz Austrumukrainu.

Jau ziņots, ka Valsts drošības dienests (VDD) ierosinājis un prokuratūrai nodevis vairākas krimināllietas, kurā Latvijas valstspiederīgiem inkriminē prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā Austrumukrainas teroristu rindās. Lielākā daļa šo personu ir izsludinātas meklēšanā, topstarp, nacionālboļševiks Beness Aijo.

Līdz šim VDD izdevies aizturēt tikai pieminēto Kelliju un daugavpilieti Artjomu Skripņiku.

Attiecībā uz Skripņiku pirmās instances tiesa viņu attaisnoja, bet apelācijas instance piesprieda piecus gadus cietumā, patlaban spriedums pārsūdzēts AT Senātā.

Kamēr notika pieminētās lietas skatīšana, VDD atklāja, ka Skripņiks 2017.gada septembrī šķērsojis Latvijas un Krievijas robežu, lai tālāk dotos uz Ukrainas austrumiem. Savu noziedzīgo nodomu apsūdzētais neesot realizējis līdz galam no viņa gribas neatkarīgu iemeslu dēļ, jo pēc robežas šķērsošanas viņu aizturēja Krievijas robežsargi. Ņemot vērā minēto VDD ierosināja vēl vienu krimināllietu, kur Skripņiks apsūdzēts par mēģinājumu prettiesiski piedalīties bruņotā konfliktā Ukrainas austrumos un par mēģinājumu iesaistīties noziedzīgā organizācijā. Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa viņam šogad jūnijā piemēroja piecus gadus un vienu mēnesi cietumā, kā arī probācijas uzraudzību uz trīs gadiem. Tiesa gan viņu attaisnoja par mēģinājumu iesaistīties noziedzīgā organizācijā. Motivēts spriedums teksts būs pieejams 28.oktobrī un tad spriedumu varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais