Vairumam Latvijas iedzīvotāju neinteresē drošība viedtālrunī

 
Attēlam ir ilustratīva nozīme ©pixabay

Latvijā 66% cilvēkus neinteresē drošība viedtālrunī vai citās digitālajās iekārtās, par to domā tikai 15%, par pētījuma "Digitālās drošības pasākumi" rezultātiem šodien žurnālistiem pastāstīja "Samsung Electronics Baltics" tirdzniecības vadītājs Baltijas valstīs Māris Ķikāns.

Aptaujas rezultāti liecina, ka 63% no aptaujātajiem ikdienā lieto divas līdz četras digitālās ierīces, un tikai 15% tiešsaistē atrodas viena digitālā iekārta.

"Domājot par nākotni, parādīsies arvien vairāk ierīces, kuras vajadzēs kontrolēt no viedtālruņiem, tāpēc drošība ir kritiska. Pētījuma dati par digitālo drošību nav iepriecinoši," teica Ķikāns.

No aptaujātajiem 66% sacījuši, ka viņiem drošība viedtālrunī vai citā digitālā iekārtā neinteresē. 19% uzskata, ka par digitālo drošību nav vērts satraukties vai arī jāsatraucas mazliet, bet tikai 15% domā par digitālo drošību.

Turklāt aptaujas rezultāti parāda, ka 50% nezina kas jādara, lai parūpētos par drošību, bet 23% respondentu nav skaidri ieguvumi no rūpēšanās par digitālo drošību. Ķikāns skaidroja, ka drošības nolūkos regulāri ir jāmaina paroles, turklāt tas nedrīkst būt viens un tas pats vārds, kuram pieliktas dažādas ciparu kombinācijas.

Aptaujas rezultāti arī liecina, ka 84% cilvēku pēdējā gada laikā ir pieslēgušies publiskajiem "WiFi" tīkliem. Ķikāns skaidroja, ka ir jāizvērtē, kādiem "WiFi" tīkliem ikdienā pieslēdzas, jo dažkārt tajos no viedierīces tiek nodota kāda informācija vai dati.

Turklāt savus datus nedublē 34% aptaujāto, kas parāda, ka sabiedrība nav informēta par to, kas notiks, ja ierīce tiks pazaudēta vai uzlauzta un dati nebūs dublēti, teica Ķikāns.

Latvijā 50% cilvēku, lai pasargātu viedtālruni, tā atbloķēšanai izmanto pinkodu, 41% izmanto atbloķēšanas figūru, bet 29% - pirkstu nospiedumu. Salīdzinoši Lietuvā pinkodu izmanto 50%, 41% izmanto figūru un 29% izmanto pirkstu nospiedumu, bet Igaunijā pinkodu izmanto 48%, figūru - 28%, bet pirkstu nospiedumu - 48%.

Tāpat pētījuma rezultāti parādījuši, ka piektā daļa cilvēku nekad nav mainījuši paroli personīgajam epastam, bet 35% parolē nomaina tikai simbolu vai maina vārdu un ciparu secību.

Pētījuma rezultāti liecina, ka 44% respondentu visnepatīkamāk būtu, ja noplūstu finansiāla rakstura informācija, 22% - fotogrāfijas, bet 21% - privātas sarakstes.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa stāstīja, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē uzņēmumi saprot, kāda nozīme ir datu un ierīču drošībai, bet izteikti redzama ir tendence, ka lielāki uzņēmumi par to domā vairāk nekā mazie.

Bāliņa uzsvēra, ka, lai gan asociācija runā un stāsta par drošību digitālajā vidē, tomēr pētījuma rezultāti parāda, ka cilvēki vēl arvien nav gana informēti, ver vaļā nezināmus epastus un to pielikumus, kā arī sūta paroles, kad to it kā ir pieprasījusi, piemēram, banka. Tāpat viņa norādīja, ka tehnoloģijas attīstās un, lai cik gara būtu parole, agri vai vēlu tā tiks uzlauzta.

Pētījums tika veikts visā Baltijā, un katrā valstī tajā piedalījās vairāk nekā 1000 respondentu. Pētījums tika veikts augusta beigās un septembra sākumā.