Būvniecības karteļa kriminālprocess saistīts ar pēdējo gadu lielākajiem publiskā sektora iepirkumiem

© Ģirts Ozoliņš/F64

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sāktais kriminālprocess, kura aktīvajā fāzē pagājušajā nedēļā biroju apmeklēja vairāku būvkompāniju amatpersonas, ir saistīts ar pēdējo gadu lielākajiem publiskā sektora būvniecības iepirkumiem, šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" atzina KNAB priekšnieks Jēkabs Straume.

Atbildot uz uzdoto jautājumu, Straume apstiprināja, ka gan kriminālprocesa, gan Konkurences padomes (KP) sāktās pārkāpuma lietas izmeklēšanas gaitā noteikti tiks veikta analīze par to, kādi zaudējumi publiskajam sektoram nodarīti, slēdzot neatļautas aizliegtas vienošanās.

"Vai varēs precīzi pateikt, kāda varētu būt bijusi iepirkuma cena godīgas konkurences rezultātā? Nedomāju, ka vienmēr [to varēs]. Tie tomēr visdrīzāk varētu būt minējumi," norādīja KNAB priekšnieks. Viņš pieļāva, ka ietekme, iespējams, būtu mērāma vairākos miljonos eiro, tomēr uzsvēra, ka šādi aprēķini pagaidām vēl nav veikti.

Straume norādīja, ka visām sešām personām, kurām kriminālprocesā šobrīd ir tiesības uz aizstāvību, ir noteikts statuss "persona, pret kuru sākts kriminālprocess", bet nevienam nav noteikts statuss "aizdomās turētais". KNAB priekšnieks arī apstiprināja, ka eksprezidentam Raimondam Vējonim šajā lietā ir noteikts liecinieka statuss. Viņš gan uzsvēra, ka jebkurā kriminālprocesā KNAB aptaujā ļoti daudz personu dažādos statusos, tāpēc katru biroja tikšanos ar jebkuru personu nevajadzētu uztvert kā kaut ko grandiozu.

Straume atturējās minēt jebkādus termiņus, kādos varētu tikt izmeklēts tā dēvētais būvnieku kriminālprocess. "Jūs varat sagaidīt, ka birojs intensīvi strādās un mēģinās noskaidrot patiesību. Es teiktu, ka darba šeit ir pietiekami daudz. Jums jāsaprot, ka šī mums nav vienīgā lieta, biroja resursi nav neizmērojami. Tiek prioritizēts, samērots, un darīts darbs atbilstoši izmeklēšanas plāniem," norādīja KNAB priekšnieks.

Kā ziņots, KNAB un KP septembra sākumā veica tiesas sankcionētas, neatliekamas izmeklēšanas darbības, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu vismaz desmit lielāko būvniecības nozares uzņēmumu iesaisti noziedzīgos nodarījumos un Konkurences likuma pārkāpumos.

KNAB rīcībā esošie fakti liecina par iespējamu kukuļu lielā apmērā nodošanu un pieņemšanu, par iespējamu cenu saskaņošanu iepirkumos, ko izdarījuši iepirkumu pretendenti, kā arī par amatpersonu kukuļošanu ar mērķi nodrošināt uzņēmēju interešu realizēšanu ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos.

Savukārt KP veica izmeklēšanu par iespējamu Konkurences likuma pārkāpumu - aizliegtu karteļa vienošanos.

Noziedzīgie nodarījumi veikti laikā no 2015.gada sākuma līdz 2018.gada vidum. Iespējamās kukuļu summas ir no 25 000 eiro līdz vairākiem simtiem tūkstošu eiro.

Latvijā

“Polija un Latvija apzinās, ka Eiropai ir jāstrādā pie konkurētspējas veicināšanas, inovācijām un birokrātijas mazināšanas un nākamo pusgadu šiem jautājumiem pievērsīs pastiprinātu uzmanību. Mēs varam strādāt kopā un pastiprināt jau līdz šim veiksmīgo sadarbību,” par secinājumiem pēc divu dienu vizītes Polijā norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Polija nākamos sešus mēnešus būs prezidējošā valsts ES Padomē.

Svarīgākais